Otrdiena, 2025. gada 18. marts
Viena no laimīgākajām dienām dzīvē - tā to nosauca Ņūkāslas United galvenais treneris Edijs Havs.
Patiesībā es šo laimi vēl nejūtu. Mums teica, ka mēs visu vispār sāksim aptvert tikai pēc nedēļām divām, un izskatās, ka viņi nejoko. Es vienkārši braukāju elektriskajā spēlē "L.A.Noire" ar mašīnu pa Losandželosas ielām, zvana trauksmes no policijas iecirkņa, uz kurām "nē, vot, ne tagad".
Prokrastinēju dimantu debesīs.
Kausa fināls ir pārvēties par kaut kādu virteni no filmas stopkadriem, vai pat vairāku filmu stopkadriem. 1996-ā gada tabula ar plus divpadsmit pret Mančestru. Džoelintons močī visu savā ceļā. Džeka Milbērna foto uz kluba sienas. Dens Bērns pamāj ar galvu, pēc kā Ārne Slots atradīs vienu no smieklīgākajām otmazkām futbola vēsturē. No lēkājošā Alana Šīrera galvas nolido cepure. Virdžils van Deiks nesaprot, ko viņam tagad vajadzēja īsti segt. Sandro Tonali atklāti demonstrē prieku bez vēlmes paralēli atraut kādam galvu. Tīkla kanālā Tyneside Life nav ierakstu, jo autorus ir vairākas reizes uzvarējis pabs - kā arī mūs visus. Tonijs Gordons tikmēr veic labāko selfiju instagramā. Karra, viņš arī Džeimijs Karragers, saka, ka tā nevar, un viss ir fufelis. Ņūkāslas kluba sekssimbolam Fabianam Šēram gandrīz līdz 90-jai minūtei vēl nav krampjos sarautas kājas. Kellehers ar neizpratni skatās gan uz Makallisteru, gan uz treneru soliņu. Hārvijs Bārnss atdod fantastisku piespēli uz Aleksu Isaku, kuram atkal tas viss ir pārāk vienkārši un elementāri, lai trāpītu kastē. Kāds no Liverpūles atdod ģeniālu piespēli uz Fredo Kjezu, pēc kuras skatāmies uz VARu, aizejam ar mikroinfarktu. Havs presenē atvainojas par to, ka no viņa spēcīgi nes, jo drēbes nesen ir naturāli izmazgātas šampanietī. Pasasti mierīgais Bruno deleģē pasaulei savu vēstījumu aizsmakušā kapslokā. Denijs saka, ka negrib iet gulēt, jo viņam liekas, ka viņš tāpat guļ. Šīrers saka, ka viņam nav paģiru, jo viņš pat nav taisījies iet gulēt.
Pamodiniet mani pēc divām nedēļām.
Patiesībā es šo laimi vēl nejūtu. Mums teica, ka mēs visu vispār sāksim aptvert tikai pēc nedēļām divām, un izskatās, ka viņi nejoko. Es vienkārši braukāju elektriskajā spēlē "L.A.Noire" ar mašīnu pa Losandželosas ielām, zvana trauksmes no policijas iecirkņa, uz kurām "nē, vot, ne tagad".
Prokrastinēju dimantu debesīs.
Kausa fināls ir pārvēties par kaut kādu virteni no filmas stopkadriem, vai pat vairāku filmu stopkadriem. 1996-ā gada tabula ar plus divpadsmit pret Mančestru. Džoelintons močī visu savā ceļā. Džeka Milbērna foto uz kluba sienas. Dens Bērns pamāj ar galvu, pēc kā Ārne Slots atradīs vienu no smieklīgākajām otmazkām futbola vēsturē. No lēkājošā Alana Šīrera galvas nolido cepure. Virdžils van Deiks nesaprot, ko viņam tagad vajadzēja īsti segt. Sandro Tonali atklāti demonstrē prieku bez vēlmes paralēli atraut kādam galvu. Tīkla kanālā Tyneside Life nav ierakstu, jo autorus ir vairākas reizes uzvarējis pabs - kā arī mūs visus. Tonijs Gordons tikmēr veic labāko selfiju instagramā. Karra, viņš arī Džeimijs Karragers, saka, ka tā nevar, un viss ir fufelis. Ņūkāslas kluba sekssimbolam Fabianam Šēram gandrīz līdz 90-jai minūtei vēl nav krampjos sarautas kājas. Kellehers ar neizpratni skatās gan uz Makallisteru, gan uz treneru soliņu. Hārvijs Bārnss atdod fantastisku piespēli uz Aleksu Isaku, kuram atkal tas viss ir pārāk vienkārši un elementāri, lai trāpītu kastē. Kāds no Liverpūles atdod ģeniālu piespēli uz Fredo Kjezu, pēc kuras skatāmies uz VARu, aizejam ar mikroinfarktu. Havs presenē atvainojas par to, ka no viņa spēcīgi nes, jo drēbes nesen ir naturāli izmazgātas šampanietī. Pasasti mierīgais Bruno deleģē pasaulei savu vēstījumu aizsmakušā kapslokā. Denijs saka, ka negrib iet gulēt, jo viņam liekas, ka viņš tāpat guļ. Šīrers saka, ka viņam nav paģiru, jo viņš pat nav taisījies iet gulēt.
Pamodiniet mani pēc divām nedēļām.
Hei, cibiņi. Pārdodu savu leģendāro dzīvoklīti, kurā filmētas "Septiņas neveikla seksa reizes" un sacerēta filma "Melnais samts".
-Divas izolētas istabas, labs plānojums, 36kvm
-2. stāvs, mājā kopā 4 dzīvokļi, kaimiņus tikpat kā nejūt
-Logi uz trim pusēm, tsk. vannasistaba ar logu
-Atjaunotas vecās koka grīdas, logi, durvis
-Māju apsaimnieko aktīva biedrība, kas veic regulārus labiekārtojumus. Kaimiņi kopumā super
-Īpašumam līdzi nāk apjomīgs šķūnītis un domājamā daļa no paprāva zemesgabala, kur var ne tikai turēt auto, bet arī ierīkot puķu dobes, bērnu laukumu u.tml.
-Atrodas Rīgas centra ziemeļos - Pētersalā, netālu no Viesturdārza. Blakus visi iespējamie transporti un infra, bet pašā dzīvoklī kluss un, skatoties pa logu, liekas, ka dzīvo laukos
-Cena 56'000, bet ar jaukiem cilvēkiem varam kaulēties
Te bildes: https://failiem.lv/u/f76487guyj
Interesentus lūdzu rakstīt jim@citakinozeme.lv vai privāti FB, ja esam draugi
-Divas izolētas istabas, labs plānojums, 36kvm
-2. stāvs, mājā kopā 4 dzīvokļi, kaimiņus tikpat kā nejūt
-Logi uz trim pusēm, tsk. vannasistaba ar logu
-Atjaunotas vecās koka grīdas, logi, durvis
-Māju apsaimnieko aktīva biedrība, kas veic regulārus labiekārtojumus. Kaimiņi kopumā super
-Īpašumam līdzi nāk apjomīgs šķūnītis un domājamā daļa no paprāva zemesgabala, kur var ne tikai turēt auto, bet arī ierīkot puķu dobes, bērnu laukumu u.tml.
-Atrodas Rīgas centra ziemeļos - Pētersalā, netālu no Viesturdārza. Blakus visi iespējamie transporti un infra, bet pašā dzīvoklī kluss un, skatoties pa logu, liekas, ka dzīvo laukos
-Cena 56'000, bet ar jaukiem cilvēkiem varam kaulēties
Te bildes: https://failiem.lv/u/f76487guyj
Interesentus lūdzu rakstīt jim@citakinozeme.lv vai privāti FB, ja esam draugi
Nedēļa Ņujorkā bija skaists un intensīvs mirklis, kurā, lai cik tas nebūtu dīvaini, jutos bezgalīgi tālu prom no trampa un putina. Brauciens bija dzimšanas dienas dāvana Marei, ieplānots jau pagājušajā jūlijā, kad pasaule vēl daudz maz turējās kopā. Pirms izbraukšanas, protams, bija sajūta, ka dodamies pretī ļaunumam. Bet Ņujorkā ritēja dzīve parastā - cilvēki smaida, iepērkas, iet uz izstādēm un izrādēm, brauc metro, pīpē zāli, sēž kafejnīcās. Tieši tāpat kā Maskavā 2014. gadā, kad tur biju pēdējo reizi. Katru dienu ar Mari nostaigājām gandrīz 20 km, starp botāniskā dārza brīnumiem, Dabas zinātņu muzeju, divām izrādēm, dienu pie okeāna, Purima svētkiem Viljamsburgā, Momu, Imhofas "Doom day", Hamiltonu un daudz ko citu, pieredzējām vienu mazu mazu protestiņu transpersonu aizstāvībai, nogājām gar Kolumbijas universitāti - tur visapkārt policija un pārbaudes, dzirdējām par protestu Trampa tornī saistībā ar apcietināto studentu un vēl kādu protesta gājienu, bet tas tad arī viss, kas liecināja par politisko realitāti. Ziņu lasīšanai laika nepietika un tas pamatīgi uzlaboja pašsajūtu.
Tagad atgriežoties, atkal iekrītu bēdās. Viss mans sociālais burbulis liecina par to, cik ļoti mēs neesam gatavi aizstāvēt sevi un brīvību, cik ļoti demokrātija zaudē rupja un nekaunīga spēka priekšā. Pasaulē vienkārši kāds izslēdzis gaismu un mēs nezinām, kā to ieslēgt atpakaļ.
Bijām brīnišķīgā izstādē - Luna Luna. Forgotten fantasy. Iegūglējiet gan. Trausla liecība par zudušo laiku, kad māksla rotaļājās un piedāvāja telpu atvērtībai, priekam un mīlestībai. Bērns teica, ka ja paradīze pastāvētu, viņa gribētu, lai tā izskatās tieši tā. Vēl tā droši vien izskatījās Murmuļa, kas mīlēja klusumu, būvētais atrakciju parks. Tikai te klusuma vietā skanēja Filips Glāss. Karuseļi griezās un tajos neviens nesēdēja.
Īsi par Luna Luna vēsturi un izstādi Ņujorkā
https://lunaluna.com
Tagad atgriežoties, atkal iekrītu bēdās. Viss mans sociālais burbulis liecina par to, cik ļoti mēs neesam gatavi aizstāvēt sevi un brīvību, cik ļoti demokrātija zaudē rupja un nekaunīga spēka priekšā. Pasaulē vienkārši kāds izslēdzis gaismu un mēs nezinām, kā to ieslēgt atpakaļ.
Bijām brīnišķīgā izstādē - Luna Luna. Forgotten fantasy. Iegūglējiet gan. Trausla liecība par zudušo laiku, kad māksla rotaļājās un piedāvāja telpu atvērtībai, priekam un mīlestībai. Bērns teica, ka ja paradīze pastāvētu, viņa gribētu, lai tā izskatās tieši tā. Vēl tā droši vien izskatījās Murmuļa, kas mīlēja klusumu, būvētais atrakciju parks. Tikai te klusuma vietā skanēja Filips Glāss. Karuseļi griezās un tajos neviens nesēdēja.
Īsi par Luna Luna vēsturi un izstādi Ņujorkā
https://lunaluna.com
No FB:
“Tas, ka jums nepatīk vokisms un liberālā liekulība, nemaina faktu, ka Tramps ir rupjš un nekompetents bļāvējs, amorāls tipiņš un vecs vīrs, kura novecošana ir pieņēmusi sava veida paranoiska solipsisma formu.
Problēma ir nevis tajā, ka viņš melo, bet gan tajā, ka viņš nesaprot, kāda patiesībā ir atšķirība starp melošanu un realitāti. Grāmatā, kas sarakstīta gandrīz pirms četrdesmit gadiem (četrdesmit gadi, Karl!), viņš to sauc par “ticamu hiperbolu”. Taču, četrdesmit gadus nodzīvojis uz šīs hiperbolas viļņa, viņš ir sajaucis krastus un tagad ir noskaņots uzskatīt pašu realitāti par deep state intrigām.
Viņš dzīvo sapnī par lielo darījumu, un viņam piemīt tā laimīgā maniakālā īpatnība, ka neskaitāmie neveiksmīgie mēģinājumi to slēgt ne mazākajā mērā nav aptumšojuši šī viņa iztēles svētā grāla aprises.
Problēma ir tā, ka nekāda darījuma nebūs, būs tikai upuri, kas tam tiks doti. Problēma ir tā, ka Sji Dzjiņpins, Putins un bariņš liekēžu precīzi zina, kā izmantot Trampa vājās vietas. Viņi zina, ka pat Kims Čenuns divas vai trīs reizes uzvilka Trampu uz sava korejiešu pirksta, izmantojot šīs vājās vietas. Un viņi zina, ka viņi var tās izmantot tikai tik ilgi, kamēr Tramps un visi ap viņu domā, ka šīs vājās vietas ir tikai aizsegs viņa maģiskajam spēkam. Kura nav.”
Translated with DeepL.com (free version)
“Tas, ka jums nepatīk vokisms un liberālā liekulība, nemaina faktu, ka Tramps ir rupjš un nekompetents bļāvējs, amorāls tipiņš un vecs vīrs, kura novecošana ir pieņēmusi sava veida paranoiska solipsisma formu.
Problēma ir nevis tajā, ka viņš melo, bet gan tajā, ka viņš nesaprot, kāda patiesībā ir atšķirība starp melošanu un realitāti. Grāmatā, kas sarakstīta gandrīz pirms četrdesmit gadiem (četrdesmit gadi, Karl!), viņš to sauc par “ticamu hiperbolu”. Taču, četrdesmit gadus nodzīvojis uz šīs hiperbolas viļņa, viņš ir sajaucis krastus un tagad ir noskaņots uzskatīt pašu realitāti par deep state intrigām.
Viņš dzīvo sapnī par lielo darījumu, un viņam piemīt tā laimīgā maniakālā īpatnība, ka neskaitāmie neveiksmīgie mēģinājumi to slēgt ne mazākajā mērā nav aptumšojuši šī viņa iztēles svētā grāla aprises.
Problēma ir tā, ka nekāda darījuma nebūs, būs tikai upuri, kas tam tiks doti. Problēma ir tā, ka Sji Dzjiņpins, Putins un bariņš liekēžu precīzi zina, kā izmantot Trampa vājās vietas. Viņi zina, ka pat Kims Čenuns divas vai trīs reizes uzvilka Trampu uz sava korejiešu pirksta, izmantojot šīs vājās vietas. Un viņi zina, ka viņi var tās izmantot tikai tik ilgi, kamēr Tramps un visi ap viņu domā, ka šīs vājās vietas ir tikai aizsegs viņa maģiskajam spēkam. Kura nav.”
Translated with DeepL.com (free version)
rasbainieka kvartāla atskaitēs "ko es darīju saulgriežu brīdī" (esmu tumsoņa un visus saulstāvjus un saulgriežus saucu vienā vārdā, gaidiet uzlabojumus nākotnē, varbūt būs)
gulēju gultā un mācījos arābu valodu duolingo
gulēju gultā un mācījos arābu valodu duolingo
Pirmdiena, 2025. gada 17. marts
( Ļaunais lietotājs punkts )nednogalē Ūpis piedalījās savā pirmajā šaha turnīrā ar nebūt ne sliktiem rezultātiem.
tas viss skaisti.
taču tiesnesis pēc turnīra iečukstējis viņam ausī, ka viņu pretinieki esot sajaukuši ar meiteni.
-
kāpēc šādai informācijai būtu jāizskan un kāpēc tieši bērna ausī? gribi runāt par garmataino puiku problēmātiku, ej pie vecākiem! absolūts takta trūkums, es vienkārši nevaru.
-
tad vēl anatomikums, Ūpis ļoooooti iedziļinājās, prasīja jautājumus, es stāstīju par ārpusdzemdes grūtniecībām, par cirkšņu trūcēm, par vēžiem, pētījām mazu bērnu gurnu šķērsgriezumu, utt. Viņš ik pa brīdim teica, ka tūlīt izvemsies, bet es izturēs līdz galam. moš būs ārsts, ko.
un tad vēl Liberta pēdējā diena nacionālajā muzejā.
tas viss skaisti.
taču tiesnesis pēc turnīra iečukstējis viņam ausī, ka viņu pretinieki esot sajaukuši ar meiteni.
-
kāpēc šādai informācijai būtu jāizskan un kāpēc tieši bērna ausī? gribi runāt par garmataino puiku problēmātiku, ej pie vecākiem! absolūts takta trūkums, es vienkārši nevaru.
-
tad vēl anatomikums, Ūpis ļoooooti iedziļinājās, prasīja jautājumus, es stāstīju par ārpusdzemdes grūtniecībām, par cirkšņu trūcēm, par vēžiem, pētījām mazu bērnu gurnu šķērsgriezumu, utt. Viņš ik pa brīdim teica, ka tūlīt izvemsies, bet es izturēs līdz galam. moš būs ārsts, ko.
un tad vēl Liberta pēdējā diena nacionālajā muzejā.
( Ļaunais lietotājs punkts )
Svētdiena, 2025. gada 16. marts
1d izdarījām nākamo lielo šķiršanās soli pēc notāra apmeklējuma - atdalījām spotifajus. mēs ar K visu laiku bijām lietojuši vienu kontu. tagad mums ir family konts, kurā ir amizants dalībnieku sastāvs. ielīdu Niedrājā, likās negaidīti viegli.
2d brūža dzd ballīte.
3d muižu tīkla tikšanās Kokmuižā.
4d dzirdēju pirmos cīruļus. stallī šļura. vakarā migla.
5d pa nakti uzsniga daudz sniega. VM treniņš. jājām ārā. strādājām pie taisnēm un liektām līnijām - lecot sistēmas. šķērslīši mikro - uzsvars uz darbu ar trajektorijām.
no rīta biju atstājusi atslēgu saišķi mājas ārdurvju ārpusē (neaizslēgtās durvīs). vakarā uztaisīju popkornu un neizslēdzu elektrisko plīti. way to go dzīve vienatā - i can do it. can i?
6d redzēju savādu sapni, kurā migu ciet pie stūres un vispār nevarēju noturēt vaļā acis. jocīgi būt aizmigušai un sapņot par aizmigšanu vēl vairāk. 14h darbdiena - tirdziņš un danču vakars. drausmīgi, drausmīgi noguru. vienlaikus nosalu un saulē aprāvu seju. traks pilnmēness lielceļa vidū. un ugunsgrēks pie Cēsu apļa.
7d nezkāpēc pamodos pusastoņos. pelēks un mikls putenis visu dienu. nesaņēmos iziet ārā. Heroes. pašā vakarā atbrauca K.
2d brūža dzd ballīte.
3d muižu tīkla tikšanās Kokmuižā.
4d dzirdēju pirmos cīruļus. stallī šļura. vakarā migla.
5d pa nakti uzsniga daudz sniega. VM treniņš. jājām ārā. strādājām pie taisnēm un liektām līnijām - lecot sistēmas. šķērslīši mikro - uzsvars uz darbu ar trajektorijām.
no rīta biju atstājusi atslēgu saišķi mājas ārdurvju ārpusē (neaizslēgtās durvīs). vakarā uztaisīju popkornu un neizslēdzu elektrisko plīti. way to go dzīve vienatā - i can do it. can i?
6d redzēju savādu sapni, kurā migu ciet pie stūres un vispār nevarēju noturēt vaļā acis. jocīgi būt aizmigušai un sapņot par aizmigšanu vēl vairāk. 14h darbdiena - tirdziņš un danču vakars. drausmīgi, drausmīgi noguru. vienlaikus nosalu un saulē aprāvu seju. traks pilnmēness lielceļa vidū. un ugunsgrēks pie Cēsu apļa.
7d nezkāpēc pamodos pusastoņos. pelēks un mikls putenis visu dienu. nesaņēmos iziet ārā. Heroes. pašā vakarā atbrauca K.
Divi miiljaakie? Ha! Izraadaas, ka es sev hareemu varetu savaakt. Protams, iemiileeties vajag tajaa, kas vismazaak pieejams, bet citaadaak tachu nebuutu interesanti.
un tas izrādās nav vītols, bet citronu verbēna
vai arī eikalipts
vai arī eikalipts
Izlasīju rakstu par nikotīnu, kas, protams, skāra veselu virkni demonizētu substanču, ieskaitot alkoholu. Ir vesela virkne stulbību un pretnostatījumu, kas man nāk prātā šajā sakarā.
Vienkāršākais no jautājumiem ir aizliegums veikt zinātniskus pētījumus. Es esmu gatavs nobērt veselu virkni vārdu, kas apzīmē šaurpierību, ja kāds uzskata, ka ir kaut kādi pētījumi, kurus vajadzētu aizliegt. Es nezuskatu, ka zinātne mūs apber tikai ar neapstrīdām patiesībām, bet diskusija par zinātnikso pētījumu rezultātiem vispār neuzliek nekādus pienākumus kaut ko atļaut vai aizliegt. Izņemot, protams, pēkšņu vajadzību iedziļināties. Bet arī vajadzība iedziļināties nav tik obligāta, kā morālā panika par to. Nav jau tā, ka visi smārfonu lietotāji ir labi informēti, kā strādā viņu salīdzinoši jaunais hi-end čips, kas ir viņu telefonā. Ja tu esi kādā amatā, kurā ir jāpieņem kādi lēmumi, piemēram, politiķis, tad tava nevēlēšanās iedziļināties savukārt jau varētu būt pat amorāla.
Nākamā lieta jau ir nedaudz tricky - substanču lietošana medicīniskos nolūkos. On the surface tas izklausās salīdzinoši vienkārši. Tai pat laikā nākas atgriezties pie pirmā punkta, ka arī zinātne nav atbrīvota no maldiem. Tas ir tas pirmais pretnostatījums, ka zinātnei ir visas pareizās atbildes, un viss nezinātniskais ir maldi. Un es te neiešu sazvērestības teorijās, ka mums nebūt jāuzticās ārstiem, zinātniekiem un institūcijām kopumā. Pieņemt, ka nav universālas patiesības, un lietas mainīsies, nav tas pats, ka neuzticēšanās. Bet tas ir viens no sabiedrības gļukiem, ka viens apgāzts zinātnisks fakts var kļūt par dzirksteli veselam sazvērestību teoriju ugunsgrēkam.
Un tagad saliekot šīs lietas kopā, ka cilvēkiem ir nosliece uz maldiem un self-harm, un ka zinātnei ne vienmēr ir taisība, vai reizēm institūcijas netiek līdzi domas un zināšanu progresam, sanāk tāds kā trolley problem. Es primāri gribētu sev, bet plašākā kontekstā arī citiem, brīvību izvēlēties tās lietas, kas padara manu dzīvi labāku. Ar "manu dzīvi" es domāju dzīvi, kas pielāgota man, nevis labāku dzīvi uz kāda cita rēķina. Bet šīs brīvības nozīmē arī to, ka būs mājdzemdētājas, antivakseri un citi dīvaiņi, ko mēs parasti uzskatām par sabiedrībā kaitīgiem, un gribam likt cietumā. Mēs gribam novērst tos nevainīgos upurus, ko nes šīs apšaubāmās prakses. Bet vai mēs spējam uzskaitīt, cik daudz nelaimīgas, tukšas vai zudušas dzīves rodas no šīs ierobežotās brīvības izvēlēties? Un pat ja mēs pieņemam, ka mēs izglābjam vairāk kā iznīcinām, vai skaits ir objektīvi labākais rādītājs?
Es laikam nebūšu tāds anarhists, lai apgalvotu, ka mums būtu jāatbrīvojas no visiem sabiedrības regulēšanas instrumentiem, lai gan es nesen uzzināju, ka es patiesībā esmu un vienmēr esmu bijis diezgan liels anarhists, mani tomēr ļoti kaitina tas mūsu pāķiskums sabiedriskās domas attīstībā. Šobrīd varbūt pat vairāk kā citas reizes, īpaši tāpēc, ka notiek kaut kāda histēriska ķeršanās pie "tradicionālām vērtībām", kas nu jau ne tikai vēlas ierobežot dažādas brīvības, bet pat atgriezt kaut kādas viduslaicīgas institūcijas, un neviens pat nav gatavs reflektēt par to, vai tā ķeršanās gadījumā nav reflekss, un vai šis brīvais kritiens mums visiem vispār ir bīstams.
Vienkāršākais no jautājumiem ir aizliegums veikt zinātniskus pētījumus. Es esmu gatavs nobērt veselu virkni vārdu, kas apzīmē šaurpierību, ja kāds uzskata, ka ir kaut kādi pētījumi, kurus vajadzētu aizliegt. Es nezuskatu, ka zinātne mūs apber tikai ar neapstrīdām patiesībām, bet diskusija par zinātnikso pētījumu rezultātiem vispār neuzliek nekādus pienākumus kaut ko atļaut vai aizliegt. Izņemot, protams, pēkšņu vajadzību iedziļināties. Bet arī vajadzība iedziļināties nav tik obligāta, kā morālā panika par to. Nav jau tā, ka visi smārfonu lietotāji ir labi informēti, kā strādā viņu salīdzinoši jaunais hi-end čips, kas ir viņu telefonā. Ja tu esi kādā amatā, kurā ir jāpieņem kādi lēmumi, piemēram, politiķis, tad tava nevēlēšanās iedziļināties savukārt jau varētu būt pat amorāla.
Nākamā lieta jau ir nedaudz tricky - substanču lietošana medicīniskos nolūkos. On the surface tas izklausās salīdzinoši vienkārši. Tai pat laikā nākas atgriezties pie pirmā punkta, ka arī zinātne nav atbrīvota no maldiem. Tas ir tas pirmais pretnostatījums, ka zinātnei ir visas pareizās atbildes, un viss nezinātniskais ir maldi. Un es te neiešu sazvērestības teorijās, ka mums nebūt jāuzticās ārstiem, zinātniekiem un institūcijām kopumā. Pieņemt, ka nav universālas patiesības, un lietas mainīsies, nav tas pats, ka neuzticēšanās. Bet tas ir viens no sabiedrības gļukiem, ka viens apgāzts zinātnisks fakts var kļūt par dzirksteli veselam sazvērestību teoriju ugunsgrēkam.
Un tagad saliekot šīs lietas kopā, ka cilvēkiem ir nosliece uz maldiem un self-harm, un ka zinātnei ne vienmēr ir taisība, vai reizēm institūcijas netiek līdzi domas un zināšanu progresam, sanāk tāds kā trolley problem. Es primāri gribētu sev, bet plašākā kontekstā arī citiem, brīvību izvēlēties tās lietas, kas padara manu dzīvi labāku. Ar "manu dzīvi" es domāju dzīvi, kas pielāgota man, nevis labāku dzīvi uz kāda cita rēķina. Bet šīs brīvības nozīmē arī to, ka būs mājdzemdētājas, antivakseri un citi dīvaiņi, ko mēs parasti uzskatām par sabiedrībā kaitīgiem, un gribam likt cietumā. Mēs gribam novērst tos nevainīgos upurus, ko nes šīs apšaubāmās prakses. Bet vai mēs spējam uzskaitīt, cik daudz nelaimīgas, tukšas vai zudušas dzīves rodas no šīs ierobežotās brīvības izvēlēties? Un pat ja mēs pieņemam, ka mēs izglābjam vairāk kā iznīcinām, vai skaits ir objektīvi labākais rādītājs?
Es laikam nebūšu tāds anarhists, lai apgalvotu, ka mums būtu jāatbrīvojas no visiem sabiedrības regulēšanas instrumentiem, lai gan es nesen uzzināju, ka es patiesībā esmu un vienmēr esmu bijis diezgan liels anarhists, mani tomēr ļoti kaitina tas mūsu pāķiskums sabiedriskās domas attīstībā. Šobrīd varbūt pat vairāk kā citas reizes, īpaši tāpēc, ka notiek kaut kāda histēriska ķeršanās pie "tradicionālām vērtībām", kas nu jau ne tikai vēlas ierobežot dažādas brīvības, bet pat atgriezt kaut kādas viduslaicīgas institūcijas, un neviens pat nav gatavs reflektēt par to, vai tā ķeršanās gadījumā nav reflekss, un vai šis brīvais kritiens mums visiem vispār ir bīstams.
Nesaistīti ar visu iepriekš minēto - vai Jūs, lūdzu, varētu ieteikt labu spa ar masāžu? Vēlams, Rīgā.
Sestdiena, 2025. gada 15. marts
Izlasīju rakstu, kā restorānu apmeklētāji mēģina šantažēt resotrānus ar sliktām atsauksmēm, sūdzās par nepietiekami labiem skatiem, un prasa atmaksāt pārkinga sodus. Šis man atgādina storiju no suņu skoliņas par to, ka "sunim ir oportūniska daba". Jā, sure, suņiem. Dodiet cilvēkiem jaunus rīkus, un viņi jums parādīs jaunus radošus veidus, kā izspiest maksimālu personālu labumu no tiem, nedomājot par ilgtermiņa sekām.
No otras puses man ir arī robežas tam, cik tālu es spēju būt empātisks pret restorānu īpašniekiem. Bieži vien motivācija sākt restorāna biznesu pārāk neatškiras no motivācijas kļūt par influenceri, un tunča putas uz kaperu grauzdiņa ir tikai instruments šiem mērķiem. Es restorānos gribu redzēt niansētāku motivāciju par būšanu trendīgiem. Tie var būt veselīgi ēdieni, vietējie piegādātāji, rūpes par dzīvniekiem, godīga samaksa piegādes ķēdēs, vai pat visiem pieejamas sātīgas un veselīgas pusdienas. Un man reizēm šķiet, ka aroganti restorānu darboņi biežāk saskaras ar arogantiem apmeklētājiem. Man nevajag, lai man dod bezmaksas kūciņu, jo garneles nav šodien atlidojušas no Indonēzijas, un es pārāk nedusmošos, ja viesmīlis mani netīšām aplies no galvas līdz kājām ar kafiju. Abpusēja sapratne un cilvēcība kinda ir pietiekama, pat ja reizēm rīsi ir pārvārīti.
No otras puses man ir arī robežas tam, cik tālu es spēju būt empātisks pret restorānu īpašniekiem. Bieži vien motivācija sākt restorāna biznesu pārāk neatškiras no motivācijas kļūt par influenceri, un tunča putas uz kaperu grauzdiņa ir tikai instruments šiem mērķiem. Es restorānos gribu redzēt niansētāku motivāciju par būšanu trendīgiem. Tie var būt veselīgi ēdieni, vietējie piegādātāji, rūpes par dzīvniekiem, godīga samaksa piegādes ķēdēs, vai pat visiem pieejamas sātīgas un veselīgas pusdienas. Un man reizēm šķiet, ka aroganti restorānu darboņi biežāk saskaras ar arogantiem apmeklētājiem. Man nevajag, lai man dod bezmaksas kūciņu, jo garneles nav šodien atlidojušas no Indonēzijas, un es pārāk nedusmošos, ja viesmīlis mani netīšām aplies no galvas līdz kājām ar kafiju. Abpusēja sapratne un cilvēcība kinda ir pietiekama, pat ja reizēm rīsi ir pārvārīti.
vai Latvijā tiek lietots - kaut kur - ne obligāti tiesību aktos un politikas dokumentos - vārds "citādi spējīgie", vai arī tikai "personas ar invaliditāti" vai "īpašām vajadzībām"?
Mūsu YouTube "draugs" Drew Gooden pastāstīja par seriālu "Andor", un to, ka tas ir labi uzrakstīts. Nevēloties uzņemties lielus riskus, un pārliecinoties par to, ka vesela virkne "vieglo" seriālu ir vilšanās, nolēmu dot iespēju šai "Star Wars" frančīzei. "Star Wars" principā bija iemesls, kāpēc no sākuma man šķita - huh, good to know, bet laikam nebūs gluži man.
Pēc pirmā sērijas novērtēju to, par ko runāja Drew. Es nebiju ārkārtīgi aizgrābts ar vidi, kurā viss notiek, bet secināju, ka tiešām notikumu virzība šķiet visai loģiska. Bet virzoties notikumos uz priekšu, dzīve arvien vairāk sāka atgādināt kino. Īmpērijā uzvaras sāka gūt tie spēki, kuriem pasaule ir kā austere, and you just drill, drill, drill. Visus, kas tam traucē, vajag vai nu pakļaut, vai iznīcināt. Jāsaka, ka impērija seriālā ir mazliet ciniskāka, represīvāka un augstprātīgāka, bet rebelions tur vēl ir visai dzīvs, kas ļauj saglabāt optimismu. Neesmu drošs par dzīvi.
JūTjūbē netrūkst vispādu apskatu par seriālā attēloto vidi un vēsturisko kontekstu dažāda veida distopiskām idejām. Lai gan simboli un vēstījums seriālā man šķiet mazliet vienkāršots, tomēr jāsaka, ka atmosfēra mani aizķer. Šķiet, ka es to minētu kā otru veiksmīgo lietu, kas tur ir labi atstrādāts. Ironiskā kārtā to mums visu delivero Disneja kompānija. Tagad, kad es strauji virzos pirmās sezonas beigām, es pamanu, ka "Andor" atkal parādās ziņu lentēs, un laikam tūlīt būs otrā sezona. Kas priecē, jo uz dažiem mēnešiem es būšu nodrošināts ar alternatīvām pretenciozam kino. I mean, nav ne vainas pretenciozam kino - es pat nespēju visam izsekot, cik ātri mainās kinoteātru repertuārs. Bet kaut kā ikdienas rutīna pēdējos mēnešus ir bijusi izsūcoša, un muļķīgi iet uz trīs stundu garām filmām pagulēt, tāpēc jāmeklē alternatīvas nepilnas stundas garumā.
Pēc pirmā sērijas novērtēju to, par ko runāja Drew. Es nebiju ārkārtīgi aizgrābts ar vidi, kurā viss notiek, bet secināju, ka tiešām notikumu virzība šķiet visai loģiska. Bet virzoties notikumos uz priekšu, dzīve arvien vairāk sāka atgādināt kino. Īmpērijā uzvaras sāka gūt tie spēki, kuriem pasaule ir kā austere, and you just drill, drill, drill. Visus, kas tam traucē, vajag vai nu pakļaut, vai iznīcināt. Jāsaka, ka impērija seriālā ir mazliet ciniskāka, represīvāka un augstprātīgāka, bet rebelions tur vēl ir visai dzīvs, kas ļauj saglabāt optimismu. Neesmu drošs par dzīvi.
JūTjūbē netrūkst vispādu apskatu par seriālā attēloto vidi un vēsturisko kontekstu dažāda veida distopiskām idejām. Lai gan simboli un vēstījums seriālā man šķiet mazliet vienkāršots, tomēr jāsaka, ka atmosfēra mani aizķer. Šķiet, ka es to minētu kā otru veiksmīgo lietu, kas tur ir labi atstrādāts. Ironiskā kārtā to mums visu delivero Disneja kompānija. Tagad, kad es strauji virzos pirmās sezonas beigām, es pamanu, ka "Andor" atkal parādās ziņu lentēs, un laikam tūlīt būs otrā sezona. Kas priecē, jo uz dažiem mēnešiem es būšu nodrošināts ar alternatīvām pretenciozam kino. I mean, nav ne vainas pretenciozam kino - es pat nespēju visam izsekot, cik ātri mainās kinoteātru repertuārs. Bet kaut kā ikdienas rutīna pēdējos mēnešus ir bijusi izsūcoša, un muļķīgi iet uz trīs stundu garām filmām pagulēt, tāpēc jāmeklē alternatīvas nepilnas stundas garumā.
DELFI. Izrādās, ka teiciens "Happy wife, happy life" ir daudz vairāk nekā tikai populārs teiciens.
Skolēnu brīvlaikā bibliotēkā bērni un jaunieši sastopami daudz vairāk nekā parasti. Brīvprātīgi vai daļēji piespiedu kārtā? Tomēr, ja bērni paši izvēlas grāmatas, tad jau var secināt, ka lielākoties nāk tie, kam tagad brīvāks laiks lasīšanai.
"Te ir daudz foršākas grāmatas nekā otrā bibliotēkā!" (skolas?)
"Mammu, es ņemšu divas, jo šī ātri lasās."
"Nu lūdzu, es gribu paņemt visas trīs!"
Vēl jauka sakritība, ka pirms nedēļas igauņu rokdarbniece kopā ar savu menedžeri atveda lellītes izstādei. Tā nu daudzas ģimenes ar interesi skatās, jūsmo un cilvēki mājās aiziet priecīgāki. Līdzīgi, kā reiz teikts par vienu franču rakstnieku: "Viņš spēj saskatīt un uzrunāt pieaugušajos to bērnu, kas viņi reiz bijuši".
"Te ir daudz foršākas grāmatas nekā otrā bibliotēkā!" (skolas?)
"Mammu, es ņemšu divas, jo šī ātri lasās."
"Nu lūdzu, es gribu paņemt visas trīs!"
Vēl jauka sakritība, ka pirms nedēļas igauņu rokdarbniece kopā ar savu menedžeri atveda lellītes izstādei. Tā nu daudzas ģimenes ar interesi skatās, jūsmo un cilvēki mājās aiziet priecīgāki. Līdzīgi, kā reiz teikts par vienu franču rakstnieku: "Viņš spēj saskatīt un uzrunāt pieaugušajos to bērnu, kas viņi reiz bijuši".
Pasaule ir pilna ar vājiem kretīniem. Viņi ir leģioni.
Piektdiena, 2025. gada 14. marts
Sātaniskā Rietumžīdu realitāte - sametam čupu klonētus ai kontrolētus gaļas bluķus lai cīnās savā starpā, kamēr (((vampīri))) sūc ne tikai asinis, bet arī sāpes (garmonbozia).
Anuka beidzam cīnīties viens pret otru, bet iznīcinām ļaunuma perēkli?
Anuka beidzam cīnīties viens pret otru, bet iznīcinām ļaunuma perēkli?
Nesen lasīju savu veco dienasgrāmatu un konstatēju, ka vairs nevaru internetā sameklēt to gleznu, par kuru rakstīju un pat nezinu, kas tā bija par mākslinieci. :(
Nosaukums bija "Botoksas kundzes tējas pauze", bet bildē bija tāda īpatnēja dzīva radība, kas, manuprāt, šūpuļkrēslā sēdēja un kaut kur bija arī tā tēja. Tagad ar tādu nosaukumu neko nemeklē. Vispār tagad internetā, manuprāt, tagad var atrast daudzkārt mazāk informācijas nekā agrāk. :(
Nosaukums bija "Botoksas kundzes tējas pauze", bet bildē bija tāda īpatnēja dzīva radība, kas, manuprāt, šūpuļkrēslā sēdēja un kaut kur bija arī tā tēja. Tagad ar tādu nosaukumu neko nemeklē. Vispār tagad internetā, manuprāt, tagad var atrast daudzkārt mazāk informācijas nekā agrāk. :(
Vakar pa lietu (bez vēja, +8 vēl 18.00) mierīgi varēju izvilkties pastaigā.
Šodien aiz loga ziemas pasaciņa, ir -2, bet arī vējš nedaudz purina nedaudz visu. Nespēju saņemties pastaigai.
Gribas sēdēt pie siltā mūrīša.
Šodien aiz loga ziemas pasaciņa, ir -2, bet arī vējš nedaudz purina nedaudz visu. Nespēju saņemties pastaigai.
Gribas sēdēt pie siltā mūrīša.
Pēc sajūtām liekas, ka esmu saķērusi kaut kādu draņķa vīrusu, dzeršu Adavit un cerēšu, ka arī šoreiz tas mani izglābs.
man šķita, ka mašīnas rīta skrāpēšanas no ledus un sniega sezona jau ir beigusies
baseinos pamanīju savu bijušo klasesbiedru, par laimi, viņš drīz devās prom, bet man ir skaidrs, ka uz skolas salidojumu jūnijā neiešu. joprojām pārāk trigerējoši, lai arī dažus biedrus gribētos satikt
baseinos pamanīju savu bijušo klasesbiedru, par laimi, viņš drīz devās prom, bet man ir skaidrs, ka uz skolas salidojumu jūnijā neiešu. joprojām pārāk trigerējoši, lai arī dažus biedrus gribētos satikt
Ceturtdiena, 2025. gada 13. marts
Tas moments, kad tu stāvi supermārketa stāvlaukumā un domā nevis par to, kur atstāji mašīnu, bet gan par to, ar kuru, bļ***, mašīnu šodien uz veikalu atbrauci.
Ja star, ja star, ja prosto super star...
Ja star, ja star, ja prosto super star...
Biju tīrīt savu ieroci, kuru nebiju čamdījusi kopš novembra fiasko.
Muskuļu atmiņa vēl ir, divējādas sajūtas arī.
Muskuļu atmiņa vēl ir, divējādas sajūtas arī.
pirms mazliet vairāk nekā desmit gadiem pieglabāju sev šo citātu. šobrīd man tas šķiet vismaz tikpat foršs un relevants kā toreiz.
You will only be hurt a finite number of times during your life. You have an infinite number of ways to deal with it.
//pleasefindthis, 2011, I Wrote This For You
You will only be hurt a finite number of times during your life. You have an infinite number of ways to deal with it.
//pleasefindthis, 2011, I Wrote This For You
https://m.youtube.com/watch?si=FX2_o6SY
KLAUSIES SHPONGLE BĻEĢ
KLAUSIES SHPONGLE BĻEĢ
šodiena tomēr nav labāka. varbūt rīt
ļoti slikti/maz guļu
es arī nevarēju atcerēties dušā, vai tikko nomazgāju dibenu. drošības labad mazgāju vēlreiz
bet dušā nokrita skuveklis, galviņa kaut kur pašķīda un viss, nav. man ir diezgan neaizkrāmēta vannasistaba, baigi nav, kur iemakarēties
ļoti slikti/maz guļu
es arī nevarēju atcerēties dušā, vai tikko nomazgāju dibenu. drošības labad mazgāju vēlreiz
bet dušā nokrita skuveklis, galviņa kaut kur pašķīda un viss, nav. man ir diezgan neaizkrāmēta vannasistaba, baigi nav, kur iemakarēties
Labākais Vācu minimālā tehno mikss, kāds dzirdēts. Für Wolle - A Wolfgang Voigt Tribute Mix
Bet šonakt man sapņos rādījās reāla šausmene. Izrādījās, ka viena maniakālā slepkava - indētāja - ir tāda neuzkrītoša sieviete ar tumši brūniem, īsiem matiem, ģērbusies pelēkos svārkos un pelēkā vilnas jakā. Bet to tad uzzināja kaut kāda citu maniakālo slepkavu kompānija un tad sāka viņu medīt - tur bija gan zaļganbāls plikgalvains kārns vīrs ar sliktiem zobiem un zāģi rokā, gan meitene baltā kleitā ar gariem, tumšiem matiem un tievām kājām, gan visādi citi tikpat jauki tipāži. Un tas viss uz zaļganpelēka fona vecā mājā blakus purvam pilnmēness naktī.
Pirms neilga laika Latvijas televīzijā rādīja 1978. gada filmu “Rallijs”. Nekad iepriekš to nebiju noskatījies. Miglaini gan atceros gan kādu bērnības reizi, kad to iepriekš redzēju televizorā, bet toreiz ātri vien secināju, ka priekš filmas, kam dots rallija nosaukums, tur par ralliju ir pārāk maz, un zaudēju interesi. Šoreiz savukārt stāsts sākotnēji ieintriģēja, taču noslēgums atstāja ideoloģiski tumšu pēcgaršu.
Filma tātad ir par to, ka starptautiska rallija laikā padomju komanda atrod sava žiguļa durvīs paslēptu gleznu, kas rādās esam 2. pasaules kara laikā pazudis meistardarbs. Abi braucēji saprot, ka viņi tiek izmantoti par mūļiem, lai gleznu kontrabandētu pāri valstu robežām. Viņi apsver, ko darīt, un secina, ka ziņot par to varasiestādēm pašlaik nevar, jo tas apdraudēs viņu turpmāko dalību rallijā. Tas ir gan par viņu personiskajām sportiskajām ambīcijām, gan arī par virsmērķi: viņu panākumi sacensībās veicinātu žiguļu starptautisko prestižu un noietu. Tāpēc viņi nolemj rīkoties paši un cenšas identificēt kontrabandistus un nodrošināt, ka glezna nonāk pareizajās rokās.
Ir visai paredzami, kā šo premisu realizētu Holivuda. Braucēji strādātu efektīvāk nekā varasiestādes, visus sliktos apspēlētu, un beigās viss būtu labi. Bet Rīgas Kinostudija nav Holivuda, un padomju kino svarīgāk par tādu stāstu stāstīšanu, kas auditorijai liek justies labi, ir dominējošās ideoloģijas apkalpošana. Un dominējošā ideoloģija cita starpā ir par to, ka valsts visu redz, un valsts varas struktūras būs tās, kas beigās uzvarēs.
Tāpēc filmas stāsts vijas šādi: jau drīz pēc tam, kad rallisti atrod gleznu, par to zina arī milicija. Izmeklētāji nekļūdīgi saprot, kas ir kas, un beigās identificē un noķer visu ar gleznu saistīto personu tīklu.
Taču pirms tam rallisti avarē. Avāriju izprovocē kontrabandisti, lai pārtvertu gleznu. Pēc avārijas braucēji it kā ir dzīvi, bet smagā stāvoklī. Taču finālā tiek rādīts tikai viscaur nobindēts stūrmanis, kurš pārdzīvo, ka pilotam ir devis kontrabandistu viltoto kartes norādi, kā dēļ notika avārija, un stūrmaņa džuse, kura savukārt pārdzīvo, ka stūrmani bija iedrošinājusi turpināt braukt, pat ja viņš sacīja, ka, kļūstot vecākam, pastiprinās bailes no riska un izdzīvošanas instinkts. Par pilota likteni savukārt neviens vispār nerunā.
No vienas puses, var jau sacīt, ka šis stāsts ir labs tieši tāpēc, ka tā nav Holivuda. Neatkarīgi no padomju konteksta tas ir atgādinājums, ka vairumā gadījumu tiem cilvēkiem, kuri nav trenēti cīņai ar noziedzniekiem, nav izredžu, un viņi zaudēs. No otras puses, laika ideoloģiskais fons dara savu, tāpēc stāsts ir arī atgādinājums: Padomju Savienībā nav vietas Džesikām Flečerēm, un pašiniciatīva ne pie kā laba nenovedīs. Un vispār, galvenais, ka visus žuļikus atklāja, un viss pārējais šinī stāstā patiesībā ir bijusi tikai fona informācija.
Filma tātad ir par to, ka starptautiska rallija laikā padomju komanda atrod sava žiguļa durvīs paslēptu gleznu, kas rādās esam 2. pasaules kara laikā pazudis meistardarbs. Abi braucēji saprot, ka viņi tiek izmantoti par mūļiem, lai gleznu kontrabandētu pāri valstu robežām. Viņi apsver, ko darīt, un secina, ka ziņot par to varasiestādēm pašlaik nevar, jo tas apdraudēs viņu turpmāko dalību rallijā. Tas ir gan par viņu personiskajām sportiskajām ambīcijām, gan arī par virsmērķi: viņu panākumi sacensībās veicinātu žiguļu starptautisko prestižu un noietu. Tāpēc viņi nolemj rīkoties paši un cenšas identificēt kontrabandistus un nodrošināt, ka glezna nonāk pareizajās rokās.
Ir visai paredzami, kā šo premisu realizētu Holivuda. Braucēji strādātu efektīvāk nekā varasiestādes, visus sliktos apspēlētu, un beigās viss būtu labi. Bet Rīgas Kinostudija nav Holivuda, un padomju kino svarīgāk par tādu stāstu stāstīšanu, kas auditorijai liek justies labi, ir dominējošās ideoloģijas apkalpošana. Un dominējošā ideoloģija cita starpā ir par to, ka valsts visu redz, un valsts varas struktūras būs tās, kas beigās uzvarēs.
Tāpēc filmas stāsts vijas šādi: jau drīz pēc tam, kad rallisti atrod gleznu, par to zina arī milicija. Izmeklētāji nekļūdīgi saprot, kas ir kas, un beigās identificē un noķer visu ar gleznu saistīto personu tīklu.
Taču pirms tam rallisti avarē. Avāriju izprovocē kontrabandisti, lai pārtvertu gleznu. Pēc avārijas braucēji it kā ir dzīvi, bet smagā stāvoklī. Taču finālā tiek rādīts tikai viscaur nobindēts stūrmanis, kurš pārdzīvo, ka pilotam ir devis kontrabandistu viltoto kartes norādi, kā dēļ notika avārija, un stūrmaņa džuse, kura savukārt pārdzīvo, ka stūrmani bija iedrošinājusi turpināt braukt, pat ja viņš sacīja, ka, kļūstot vecākam, pastiprinās bailes no riska un izdzīvošanas instinkts. Par pilota likteni savukārt neviens vispār nerunā.
No vienas puses, var jau sacīt, ka šis stāsts ir labs tieši tāpēc, ka tā nav Holivuda. Neatkarīgi no padomju konteksta tas ir atgādinājums, ka vairumā gadījumu tiem cilvēkiem, kuri nav trenēti cīņai ar noziedzniekiem, nav izredžu, un viņi zaudēs. No otras puses, laika ideoloģiskais fons dara savu, tāpēc stāsts ir arī atgādinājums: Padomju Savienībā nav vietas Džesikām Flečerēm, un pašiniciatīva ne pie kā laba nenovedīs. Un vispār, galvenais, ka visus žuļikus atklāja, un viss pārējais šinī stāstā patiesībā ir bijusi tikai fona informācija.
Njā, pēc pagājušajām peripētijām ar Trampu, par kurām nav jēgas runāt, jo visi jau visu ir pateikuši, par šodienas paredzēto sarunu ar Pū ir arī diezgan pesimistisks noskaņojums.
Jo jāpiekrīt Portņikovam, ka Trampam jau reāli nav ar ko baigi piedraudēt Putinam.
Tāpēc P visticamākais viņu vienkārši pasūtīs, bet lai T varētu saglabāt seju, uztaisīs to tā, ka grib no ukraiņiem vēl kaut ko -- ko Trampam pasniegs kā kaut ko izdarāmu, bet kas reāli ies pāri ukraiņu sarkanajām līnijām.
Un tad viss sāksies no jauna, ka T spiedīs ukraiņus, jo viņi ir vienīgie, kam viņš var mēģināt uzspiest.
Teorētiska iespēja, ka viņš aizsvilsies par to, ka krievi viņam runā pretī, bet gan jau P viņu aptīs ap pirkstu.
Jo jāpiekrīt Portņikovam, ka Trampam jau reāli nav ar ko baigi piedraudēt Putinam.
Tāpēc P visticamākais viņu vienkārši pasūtīs, bet lai T varētu saglabāt seju, uztaisīs to tā, ka grib no ukraiņiem vēl kaut ko -- ko Trampam pasniegs kā kaut ko izdarāmu, bet kas reāli ies pāri ukraiņu sarkanajām līnijām.
Un tad viss sāksies no jauna, ka T spiedīs ukraiņus, jo viņi ir vienīgie, kam viņš var mēģināt uzspiest.
Teorētiska iespēja, ka viņš aizsvilsies par to, ka krievi viņam runā pretī, bet gan jau P viņu aptīs ap pirkstu.
no rīta feisbukā iepriecināja kopīraits jaunākās paaudzes klitorālo masturbatoru reklāmā ar devīzi "Šitie reāli sūkā!"
"Pasaule nav dota tikai man, maniem draugiem, bet to rada un uztur daudz cilvēku, kuri ar savu viedokļu daudzveidību veido pasauli kā kopīgu telpu."
Sims Čelutka
Sims Čelutka
Trešdiena, 2025. gada 12. marts
Raudulīge europiderīši-vasalīši, bezpalīdzīgie bērniņi, tie, kas cauru dzīvi stumdījuši papīrīšus netflixa fonā, varētu pajautāt, ko par viņu mazītiņo bērna kara bundziņu rībināšanu un ww3 insinuācijām domā tie, kas jau atrodas frontē dažus gadiņus. Vārdu vietā viņi saņemtu bajoneti acī.