Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs
Šodien biju "darbiņā", šogad pirmo reizi, un tur blakus tagad izrādās ir milzīgs volejbola laukums. Kaut kas ir tajos darbiņos ar skatiem pāri pļavai, pāri kuplām vīksnām. Bet gan jau ātri apniktu. Un, protams, kas tev mirstīgam cilvēkam dos darbavietu pie loga desmitajā stāvā. Tev pienāktos tikai kruasāns no mikrenes.
Balstoties visādos matemātiskos aprēķinos, arvien biežāk izskan hipotēzes par vairāku visumu eksistenci. Zinātnieki, protams, vēl nav tik tālu tikuši, lai kaut ko apgalvotu ar kaut cik vērā ņemamu varbūtību, bet ir piesardzīgs pamats domāt, ka tas ir laika jautājums. Jau viena visuma ietvaros cilvēkam ir iemesls sajusties niecīgam, bet ja mums pēdējo vieninieku (viens visums) aizstās ar kārtējo bezgalību, cilvēka kā sugas pašvērtējumam vajadzētu nolaisties atpakaļ uz visu pārējo dzīvo būtņu līmenim uz šīs planētas. Domāju, ka kaķi sevi nešausta ar jautājumu par savu vietu visumā, viņi to vietu paņem savu iespēju robežās.
No otras puses es kaķim nevaru pajautāt, ko viņš domā par iespēju, ka mēs dzīvojam vienā no bezgalīgi daudzajiem visumiem, un pieņemu, ka tā nav tikai valodas barjera. Līdz ar to ir zināms pamats domāt, ka šis izzināšanas process spēs atnest ļoti daudz jaunu faktu ar kuriem operēt, ja vien cilvēce turpinās pastāvēt. Un tas varētu notikt daudz straujāk, kā varētu iedomāties. Vēl ir dzīvi cilvēki, kas akmeņus no mēness ir pētījuši, kamēr citi šobrīd mēģina aprēķināt notiekošo melnajos caurumos, vai kaut ko tik pat abstraktu. Vai arī otrā virzienā - ķer kvarkus, un mēģina šīs divas fizikas apvienot vienā jaunā fizikā. Tomēr tas cilvēces pastāvēšanas fakts nav garantēts, un tas ir drusku bēdīgi. Pie tam tas ir bēdīgi neskatoties uz to, ka lielākā daļa zināšanu tiks iegūtas tad, kad manis šeit nebūs. Tā ir diezgan jocīga un neracionāla nožēla, bet viņa tur ir.
No otras puses es kaķim nevaru pajautāt, ko viņš domā par iespēju, ka mēs dzīvojam vienā no bezgalīgi daudzajiem visumiem, un pieņemu, ka tā nav tikai valodas barjera. Līdz ar to ir zināms pamats domāt, ka šis izzināšanas process spēs atnest ļoti daudz jaunu faktu ar kuriem operēt, ja vien cilvēce turpinās pastāvēt. Un tas varētu notikt daudz straujāk, kā varētu iedomāties. Vēl ir dzīvi cilvēki, kas akmeņus no mēness ir pētījuši, kamēr citi šobrīd mēģina aprēķināt notiekošo melnajos caurumos, vai kaut ko tik pat abstraktu. Vai arī otrā virzienā - ķer kvarkus, un mēģina šīs divas fizikas apvienot vienā jaunā fizikā. Tomēr tas cilvēces pastāvēšanas fakts nav garantēts, un tas ir drusku bēdīgi. Pie tam tas ir bēdīgi neskatoties uz to, ka lielākā daļa zināšanu tiks iegūtas tad, kad manis šeit nebūs. Tā ir diezgan jocīga un neracionāla nožēla, bet viņa tur ir.
Prokrastinēju, cenšoties atrast vannas dēli. Pirmo reizi par tādu dzirdat? Nu, lūk, te arī problēmiņa - nav ne jausmas, kā nosaukt to, ko man vajag.
Problēmas būtība - man dzīvoklī ir tikai viena izlietne, kas ir mūžam pilna ar traukiem. Līdz ar to visu veļu, ko jāmazgā ar rokām, es mazgāju vannā. Tas ir, bļodā, kas ielikta vannā. Un baidos, ka vienā jaukā dienā mans mugurkaulks šo izklaidi neizturēs un vienkārši ar krakšķi pārlūzīs uz pusēm.
Senos laikos mūsmājās bija burvīgs koka dēlis ar divām īsām, bet masīvām "kājiņām". Dēli uzlika uz vannas augšas, kājiņas to nofiksēja no iekšpuses, tad uz dēļa lika bļodu un vešerēja tā, ka šļakstēja vien.
Man vajag kaut ko tamlīdzīgu. Nu, vai varbūt kādu vieglu, bet izturīgu un nemirkstošu soliņu vai tabureti, vai pakāpienu, uz kura uzlikt bļodu, lai... Nu, jūs saprotat.
Esmu caurskatījusi medicīnas preču veikalus, bērnu veikalus, beidzamais atradums - kāpnes, ko "Var izmantot, lai iekāptu vannā vai jebkurā citā situācijā" (diemžēl šo es neizdomāju, tā tiešām ir rakstīts https://220.lv/lv/majai-un-remontam/san
Kādas konstrukcijas šādam nolūkam tiek izmantotas Jūsmājās?
ps - nupat atradu speciālu "pakāpienu treilerim" https://220.lv/lv/sports-turisms-un-atp
Problēmas būtība - man dzīvoklī ir tikai viena izlietne, kas ir mūžam pilna ar traukiem. Līdz ar to visu veļu, ko jāmazgā ar rokām, es mazgāju vannā. Tas ir, bļodā, kas ielikta vannā. Un baidos, ka vienā jaukā dienā mans mugurkaulks šo izklaidi neizturēs un vienkārši ar krakšķi pārlūzīs uz pusēm.
Senos laikos mūsmājās bija burvīgs koka dēlis ar divām īsām, bet masīvām "kājiņām". Dēli uzlika uz vannas augšas, kājiņas to nofiksēja no iekšpuses, tad uz dēļa lika bļodu un vešerēja tā, ka šļakstēja vien.
Man vajag kaut ko tamlīdzīgu. Nu, vai varbūt kādu vieglu, bet izturīgu un nemirkstošu soliņu vai tabureti, vai pakāpienu, uz kura uzlikt bļodu, lai... Nu, jūs saprotat.
Esmu caurskatījusi medicīnas preču veikalus, bērnu veikalus, beidzamais atradums - kāpnes, ko "Var izmantot, lai iekāptu vannā vai jebkurā citā situācijā" (diemžēl šo es neizdomāju, tā tiešām ir rakstīts https://220.lv/lv/majai-un-remontam/san
Kādas konstrukcijas šādam nolūkam tiek izmantotas Jūsmājās?
ps - nupat atradu speciālu "pakāpienu treilerim" https://220.lv/lv/sports-turisms-un-atp
ļoti kruta tā filma:
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/3
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/3
Trešdiena, 2024. gada 22. maijs
Arse hurts from 140 km on the velo, looking for a car. Used-car salesmen have got an answer for everything: even smoke coming from the engine. Are they like that at home? There must have been a skit based on them: 'It's normal for your wallet to be empty - especially if it's been standing on the table for a few days'.
( Ļaunais lietotājs punkts )
( Ļaunais lietotājs punkts )
Ierauj Klonazepāmu šie saka, nespruks ārā pa kaklu vairs sirts. Es tāds stāvu frakā, ceturo reizi sirdi atpakaļ iebāzis greizi. Un domāju, labāk bija jāvelk jaka. Nu un vel mēs varam tur no bāriņa augšgala to sarkano ripu. Pie viena nesaķersi div gadi gripu. Bārmenes baltos uzsvārčos sasmaidas un izsniedz man saujā šaibas. Skatos uz viņām un ūdeni - baigi raibas. Kādu ūdeni, lapbāk balto raut virsū, lai izdedzina trubas.
Mazugadīgas trīstūrainas buras.
Mazugadīgas trīstūrainas buras.
tā kā te au jau iesāka par sejas tēmu, man ar sakāmais
tātad, pirms laika te jautāju par korejiešiem un vispār. visu ko sasūtīju, šis tas forši, šis tas auzās, vispār pārcentos, āda no tādas pēkšņas uzmanības sagāja pumpās, gan slēgtajās, gan sarkanajās, nometu visu pa bremzēm, tagad pamazām lieku akaliņ atpakaļ pa vienam. bet. man ļoooti patika no beauty of jonseon (boj) serumu komplektiņa propolis + niacinamide, iedeva veselīgu spīdumu, gludināja ādu, līdzināja poru bedres. vispār secināju, ka niacinamide ir tas, kas man konkrēti būtu svarīgi lietošanā.
nu lūk. mazais tilpums sen jau beidzies, noskatīju no boj produktu jaunumu, kas pie mums rossi.lv, piemēram, vēl netirgojas un nolēmu pasūtīt no šiem pa taisno. vēl tur spf slaveno un tā.
viss smuki nedēļas laikā no pašas tālās seulas atnāk. to, ka man būs muita jāmaksā, es, protams, biju aizmirsusi, pati vainīga, atmuitoju. saņemu, viss forši, izņemot. mans dikti gaidītais propolis + niacinamide serums smird pa gabalu. jau atverot kastīti novēdīja nepatīkama, asa smaka. bet trakākais, ka atverot pudelīti, tā smaka ir tur iekšā. smird pēc vecām zālēm. ja nebūtu lietojusi iepriekš, varbūt pat nodomātu, ka tā jābūt, bet nea. arī līdzi ieliktais 1 ml paraudziņš ir bez smaržas vispār, kā jau visi viņu produkti.
aizrakstīju uz viņu client service vienreiz, aizrakstīju otreiz kā atbildi uz order delivered epastu. klusums. vispār nekādas reakcijas.
ko man tagad darīt, kā man būt? šito es nelietošu, bet es tomēr par iztērēto naudu (un muitu) gribētu savu produktu. wtf
tātad, pirms laika te jautāju par korejiešiem un vispār. visu ko sasūtīju, šis tas forši, šis tas auzās, vispār pārcentos, āda no tādas pēkšņas uzmanības sagāja pumpās, gan slēgtajās, gan sarkanajās, nometu visu pa bremzēm, tagad pamazām lieku akaliņ atpakaļ pa vienam. bet. man ļoooti patika no beauty of jonseon (boj) serumu komplektiņa propolis + niacinamide, iedeva veselīgu spīdumu, gludināja ādu, līdzināja poru bedres. vispār secināju, ka niacinamide ir tas, kas man konkrēti būtu svarīgi lietošanā.
nu lūk. mazais tilpums sen jau beidzies, noskatīju no boj produktu jaunumu, kas pie mums rossi.lv, piemēram, vēl netirgojas un nolēmu pasūtīt no šiem pa taisno. vēl tur spf slaveno un tā.
viss smuki nedēļas laikā no pašas tālās seulas atnāk. to, ka man būs muita jāmaksā, es, protams, biju aizmirsusi, pati vainīga, atmuitoju. saņemu, viss forši, izņemot. mans dikti gaidītais propolis + niacinamide serums smird pa gabalu. jau atverot kastīti novēdīja nepatīkama, asa smaka. bet trakākais, ka atverot pudelīti, tā smaka ir tur iekšā. smird pēc vecām zālēm. ja nebūtu lietojusi iepriekš, varbūt pat nodomātu, ka tā jābūt, bet nea. arī līdzi ieliktais 1 ml paraudziņš ir bez smaržas vispār, kā jau visi viņu produkti.
aizrakstīju uz viņu client service vienreiz, aizrakstīju otreiz kā atbildi uz order delivered epastu. klusums. vispār nekādas reakcijas.
ko man tagad darīt, kā man būt? šito es nelietošu, bet es tomēr par iztērēto naudu (un muitu) gribētu savu produktu. wtf
Kādas divas nedēļas bufeti aktīvi lietoja bariņš ķivuļu (nebiju iepriekš zinājusi par tādu putnu eksistenci).
Tik koši dzelteni mazputniņi, es, kad pirmoreiz ieraudzīju, domāju, ka pamukuši kanārijputniņi.
Bija dzenis! Iedomājaties, pilsētas vidū, uz centrālās ielas. Bet man ir aizdomas, ka viens dzenis dzīvo tuvējā parkā, jo tur to esmu nereti dzirdējusi.
Un tagad. Liekas jau, barošanas sezona cauri, bet nē - zīlītes un zvirbuļi lido joprojām. Vairāk kā martā/aprīlī.
Tik koši dzelteni mazputniņi, es, kad pirmoreiz ieraudzīju, domāju, ka pamukuši kanārijputniņi.
Bija dzenis! Iedomājaties, pilsētas vidū, uz centrālās ielas. Bet man ir aizdomas, ka viens dzenis dzīvo tuvējā parkā, jo tur to esmu nereti dzirdējusi.
Un tagad. Liekas jau, barošanas sezona cauri, bet nē - zīlītes un zvirbuļi lido joprojām. Vairāk kā martā/aprīlī.
Lai gan runā, ka laiks ir sociāls konstrukts, laiks tomēr ietekmē mūsu apziņu diezgan nepārprotami. Ir diezgan briesmīgi skatīties filmu par genocīdu Kosovā, bet tu izej no kino zāles, un nodomā - nekad ko tādu nedrīkstētu vairs pieļaut. Kad tu skaties kādu filmu, kas meklē jaunus veidus, kā parādīt holokaustu, tev paliek neomulīgi par to, ka cilvēki kādreiz ir bijuši spējīgi uz ko tādu. Kad tu skaties ainu Drošsirdī, kur galveno varoni dzīvu un pie samaņas šķērž vaļā, tu nodomā - tie tik bija skarbi laiki, un ir labi dzīvot mūsdienās.
Un tad tu aizej uz Zaļo Robežu, un pēc filma ej pa izgaismoto un mierīgo Rīgu kā pa virtuālo realitāti, nespējot pieslēgties atpakaļ šeit un tagad. Un, protams, tas pat nav karš Ukrainā, tā ir tikai sekas dažādiem kariem visā pasaulē, no kurienes cilvēki bēg. Un šeit vairs nav laika distances, kas spēj pasargāt tavu apziņu.
Un tad tu aizej uz Zaļo Robežu, un pēc filma ej pa izgaismoto un mierīgo Rīgu kā pa virtuālo realitāti, nespējot pieslēgties atpakaļ šeit un tagad. Un, protams, tas pat nav karš Ukrainā, tā ir tikai sekas dažādiem kariem visā pasaulē, no kurienes cilvēki bēg. Un šeit vairs nav laika distances, kas spēj pasargāt tavu apziņu.
tviterī jau izrunāts, gadu gadiem jau cibā izrunāts, bet atkal atkal man ir mūžsenais jautājums:
labākais spf sejai?
viegls, nesedzošs, efektīvs?
labākais spf sejai?
viegls, nesedzošs, efektīvs?
Caur rīta miglu un dūmiem redzu Tavu seju. Mazliet izplūdušu. Pat tur, kur ne eju. Caur miglu jūtu rasas pieskārienu tvirtu. Pat tad, ja pēcpusdienā airu laivu irtu. Caur dūmiem tumšā naktī jūtu smaržu Tavu. Pat tad, ka Tu lido prom pār Vezuva lavu.
Vienalga, sajūtu to Tavu.
Vienalga, sajūtu to Tavu.
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs
kaut kā tomēr pavilkos uz tiem džinsiem. baigi interesanti skatīties uz interjeriem lai gan daļa jau pēdējos gados ļoti redzēti. un arī man bija tāda gultasveļa ar zaļām lapiņām kādreiz
aktieri kā parasti - ļoti
interesanti, ka ir kkādas detaļas, kas ļoti pazīstamas lai gan šaubos, ka esmu piedzīvojusi. tās slimnīcas palātas durvis bez rokturiem. pirksts mutē, kas izbraukā lai pārbaudītu vai tabletes norītas. bet nu kaut kā par maz krimplēna un uz ceļiem virtuvē klēpī raudāt pie nepareizās virtuves iekārtas patraucēja noticēt
aktieri kā parasti - ļoti
interesanti, ka ir kkādas detaļas, kas ļoti pazīstamas lai gan šaubos, ka esmu piedzīvojusi. tās slimnīcas palātas durvis bez rokturiem. pirksts mutē, kas izbraukā lai pārbaudītu vai tabletes norītas. bet nu kaut kā par maz krimplēna un uz ceļiem virtuvē klēpī raudāt pie nepareizās virtuves iekārtas patraucēja noticēt
vienu pēc otras izlasīju "Pa stāvu liesmu debesīs. Nenotveramā latviešu anarhista Pētera Māldera laiks un dzīve" un Ugas Skulmes "Atmiņu grāmatu". abas divas kaut kā ļoti iet kopā. viena ar otru un arī ar manu Grīnbergu kvestu.
man aizvien vairāk kārojas lielu, tukšu telpu, kuras viena siena ir balta magnētiskā tāfele. likt uz tās Grīnbergu labirintu, cerot kaut kad ieraudzīt kaut kādu kopskatu. skaidrs, ka ne viens, ne otrs nav iespējams. kad mācījos 2. kursā, Briedis teica, ka tie Grīnbergi noteikti vēl kaut kur parādīsies. jā. viņi īstenībā ir visur.
man aizvien vairāk kārojas lielu, tukšu telpu, kuras viena siena ir balta magnētiskā tāfele. likt uz tās Grīnbergu labirintu, cerot kaut kad ieraudzīt kaut kādu kopskatu. skaidrs, ka ne viens, ne otrs nav iespējams. kad mācījos 2. kursā, Briedis teica, ka tie Grīnbergi noteikti vēl kaut kur parādīsies. jā. viņi īstenībā ir visur.
"The highly coveted Golden Mic Award presented by [...] is awarded to [...] for excellence beyond the call of necessity. Lollapalooza festival, 1994"
intensīva diena, samdzenes nogura un tad, pēc tam kad pārkarsusi kļūdas pēc ieliku mazgāt abus krūšturus un arī vienas tīrās apenes iereģistrējos LSM ar personas datiem un tagad Lielais Brālis zinās, ka es losene, jo tas bija drusku sareģīti caur TV pulti un kamēr attapos, ka latviski komentē kaut kādu nepareizo spēli, īstajā jau mūsējiem vienus vārtus ieblieza..
vispār divus kā man izstāstīja. viss normāli, viss paciešams, bet ko es savus cepelīnus sabiedriskā vietā ēdīšu bez atbalsta meitenēm?!
vispār divus kā man izstāstīja. viss normāli, viss paciešams, bet ko es savus cepelīnus sabiedriskā vietā ēdīšu bez atbalsta meitenēm?!
Bija 10kilogramīgs velna lops, tagad ir palicis skelets ar kažoku.
Es zinu, mans humors ir ļauns un melns. Man rūp tas kaķis, es zinu, ka viņam būs eitanāzija, tā būs labi un pareizi, bet viņš tagad guļ man klēpī un tik ļoti murrā, ka man žēl par visas pasaules nelaimēm un es varētu raudāt līdz rītam.
Es zinu, mans humors ir ļauns un melns. Man rūp tas kaķis, es zinu, ka viņam būs eitanāzija, tā būs labi un pareizi, bet viņš tagad guļ man klēpī un tik ļoti murrā, ka man žēl par visas pasaules nelaimēm un es varētu raudāt līdz rītam.
Svētdiena izvērtās par manu personīgo maratona dienu. Biju tramvajā nobraukusi jau pāris pieturas, kad konstatēju, ka koncerta svārkus esmu atstājusi mājās. Nu ko - lēcu laukā no tramvaja, sākumā domāju sadabūt Boltu - bet izrādījās, ka neviena Bolta tuvumā nav. Tad nu braucu atpakaļ ar tramvaju un tad atkal līdz Tallinas ielai un pēc tam naskā solītī rikšoju uz AVE Sol.
Bet nu koncerts bija ok, vienīgi jutos visai piekususi vēlāk. Bet tā jau ir labi, ka ir koris. Vasarā būs kora nometne, mācīsimies jaunu programmu.
Bet nu koncerts bija ok, vienīgi jutos visai piekususi vēlāk. Bet tā jau ir labi, ka ir koris. Vasarā būs kora nometne, mācīsimies jaunu programmu.
Simt septiņdesmt pieci grami. Divas ar pusi stundas līdz trīs. Man nulle. Bet tad kad atlaiž mazliet dulli. Tev vajag par maz, man par daudz. Puse grama kad audz. Otru pusi vairs nevajag, kad ātros sauc. Tad vairs nelīdz adrenalīns un ir skumji. Par daudz baltā. Dumji.
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs
Interesanti, ja kāds privāti nopirktu pārdošanā izlikto Horalaidas salu un līgumā nebūtu ierobežojuma pārdot to tālāk Latvijas valstij, ko laimīgais īpašnieks arī izdarītu, vai Latvijas reņģu nozvejas zona un jūras robeža izrietoši paplašinātos?
atradu arī Padoju džinsus un kaut kā nejauši uztaisīju latviski! <3
eksāmenu noliku, lai arī pa ceļam drusku pirms galapunkta drusku nosvila autobuss, zvilnu viesnīcas milzu gultā, Go3 atradu Pansija pilī un viss tuvu ideālam, ja vien tik ļoti nekārotos normāli paēst, jo ar roltonu vēderu neaizbāzīsi un ja vien ta nebūtu Pansion in the Mansion :D latviski pagaidām atradu tikai Bolīvija pa kokas pēdām
Moš kāds cits foršs serčiks jāiečeko, četrās dienās var paspēt izdarīt
Moš kāds cits foršs serčiks jāiečeko, četrās dienās var paspēt izdarīt
Sapist sevi pašam, dot, bet nepiedot. Saslēgt važās, palaist brīvi, neatdot. Garām slīdošam skatienam Tavam. Nemelot. Ar atvērtām acīm. Laimi nosapņot. Ļaut sirdspukstiem strauji aizjoņot. Melus sirds nesaprot. Asins spiediens, celiņš uz spoguļa viens. Nelietot. Vēnas tirpst. Un vaina nav Tevī. Pat ne sevī. Dot.
Šorīt es jūtos kā jaunais vecāks, un šīs nakts divās, trijās negulētajās stundās es sev uzdevu visādus filozofiski ētiskus jautājumus. Par atbildību, par apziņu, par brīvību, par kaimiņiem, par vibrējošām kakla siksnām, un par vecākiem, kas bērniem dod alkoholā mērcētus cukurgraudiņus, lai viņi naktī "labāk gulētu". Gan jau arī par dzimumu stereotipiem. Nav, protams, nekā pārsteidzoša, ka nocturnal predator ir viens pats nogarlaikojies četrās sienās, un visu nakti brēc. Tā noteikti nav viņa vaina un atbildība, ka viņš ir nonācis ieslodzījumā, pat ja mēs kā cita veida būtnes uzskatām, ka dabūt infekciju brīvā dabā nav labāka alternatīva. Es tikai ceru, ka turpmākās naktis viņš būs mazliet relaksētāks, vai arī prasīs uzmanību tikai pa dienu. Protams, kur viņš ir šobrīd, man nav ne jausmas, jo apkārt ir klusums un miers.
Bet cilvēki, kas pie pilna saprātu un brīvas gribas izvēlas radīt bērnus, viņiem drošvien ir nopietna misijas apziņa. Vai arī neizsmeļamas cerību rezerves, ka viņiem visās situācijās atradīsies sustainable risinājumi. Es, protams, par to, ka ir jāsaudzē sava fiziskā un garīgā veselība. Es pagaidām paredzu, ka šis būs smags treniņš, un vai trešdien mani vairāk interesēs deju grīda, vai gulta, to mēs vēl redzēsim.
Bet cilvēki, kas pie pilna saprātu un brīvas gribas izvēlas radīt bērnus, viņiem drošvien ir nopietna misijas apziņa. Vai arī neizsmeļamas cerību rezerves, ka viņiem visās situācijās atradīsies sustainable risinājumi. Es, protams, par to, ka ir jāsaudzē sava fiziskā un garīgā veselība. Es pagaidām paredzu, ka šis būs smags treniņš, un vai trešdien mani vairāk interesēs deju grīda, vai gulta, to mēs vēl redzēsim.
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs
Uz kādu brīdi māja būs pārvērtusies par vietu, kur suns satraukti skraidīs pakaļ kaķim. Nekas tāds, bet tomēr mazliet smieklīgi.
šī bija blīva nedēļa:
par pirmdienu jau minēju. biju LKA. bija forši
otrdien nebija nekas tāds baigi ievērības cienīgs. sapulces un zoomi.
trešdiena bija ļoti gara un forša. pārrunas (pozitīvas) ar Sabīni. Līgu kopmēģis, kurā beidzot dzīvajā iepazinos ar Uguns Gunti. joprojām liekas tikpat foršs, kādu biju viņu iztēlojusies. pie Rozes grāmatnīcas bija grāmatu maiņas plauktiņš. pašā virspusē stāvēja Ugas Skulmes "Atmiņu grāmata" - paņēmu rokās, atvēru un tieši bija lappuse par Austru Ozoliņu Krauzi. kaut kur zemāk bija arī Laicena krājums. paņēmu abus. uz ielas satiku Paulu. pie Kozy eats - Luīzi. ēdām pusdienas jocīgā indiešu ēstuvē Bruņinieku ielā. bija garšīgi.
ceturtdien vedu kopienas teātra projektā iepazīto Mudīti (80+) uz Valmieru pie ārsta. gāja so so - būs jātaisa operācija. vakarā dzirdēju pirmās svīres. ar Vronski un viņa piekto sievu atbrauca māte, aizgāja pie sava brāļa, pārradās pilnīgā pālī un nokrita uz sejas. mammas brālis jau kādu laiku ir visai švaks. ir izdomājis, ka viņam ir vēzis un, ka jāmirst. pie ārsta kategoriski atsakās iet. mēģināju drusku patīrīt un izvākt remontlietas no dzīvokļa.
piektdien gājām ar kolēģēm nelielā pārgājienā gar Loju no Rāmkalniem. izgājām 7km lociņu un pēc tam piknikojām Ziedoņa muzejā.
sestdien jutos vientuļi un bēdīgi. lielāko dienas daļu lasīju Ugas grāmatu. iznesu lievenī vairumu istabas puķu. K steidza pabeigt vismaz virtuves virsmu dzīvoklī, kurā joprojām nav īsti pabeigts remonts, bet bija apsolīts, ka līdz 20. maijam būs. vakarpusē tur jau sāka ievākties Natālija no Harkivas ar meitu. bijām peldēt Niedrājā un var teikt, ka pirmo reizi šogad tiešām peldēju. nevis tikai pabiju ūdenī. iestādīju atlikušos tomātus un paprikas. sāku drūmi staigāt pa dārzu ar lejkannu, dzīvās atmiņās par pagājšgada sausumšausmām.
svētdien K nopļāva zāli, es iestādīju gurķus, kabačus, sabāzu zemē pupas. turpināju lasīt Ugas grāmatu. bijām peldēt Klievī, tur ir siltāks ūdens nekā Niedrājā. papeldēju vairāk nekā sestdien. piezvanīja tēvs. pēcpusdienā uznāca neliels pērkons. tas bija ļoti jauki. apzināti saliju. dārzs mazliet uzelpoja. lai gan reāli slapjumu dabūja tikai pati zemes virskārta. ir sākusies kaut kāda pilnīga odu elle.
ēdienkartē "maijs" - kaut kas, ko varētu nosaukt par sparģeļu plātsmaizi. sablendē biezpienu, drusku bezpiedevu jogurta, 2 olas un sauju gurķenes + sāli, uzgāž uz plātī saliktas kārtainās mīklas (uzloca maliņas), sagulda masā iekšā sparģeļus, pārkaisa ar rīvētu sieru (nepārspīlē) un cep gatavu. ļoti garšīgi.
galīgi nejūtos gatava atkal jaunai pirmdienai.
par pirmdienu jau minēju. biju LKA. bija forši
otrdien nebija nekas tāds baigi ievērības cienīgs. sapulces un zoomi.
trešdiena bija ļoti gara un forša. pārrunas (pozitīvas) ar Sabīni. Līgu kopmēģis, kurā beidzot dzīvajā iepazinos ar Uguns Gunti. joprojām liekas tikpat foršs, kādu biju viņu iztēlojusies. pie Rozes grāmatnīcas bija grāmatu maiņas plauktiņš. pašā virspusē stāvēja Ugas Skulmes "Atmiņu grāmata" - paņēmu rokās, atvēru un tieši bija lappuse par Austru Ozoliņu Krauzi. kaut kur zemāk bija arī Laicena krājums. paņēmu abus. uz ielas satiku Paulu. pie Kozy eats - Luīzi. ēdām pusdienas jocīgā indiešu ēstuvē Bruņinieku ielā. bija garšīgi.
ceturtdien vedu kopienas teātra projektā iepazīto Mudīti (80+) uz Valmieru pie ārsta. gāja so so - būs jātaisa operācija. vakarā dzirdēju pirmās svīres. ar Vronski un viņa piekto sievu atbrauca māte, aizgāja pie sava brāļa, pārradās pilnīgā pālī un nokrita uz sejas. mammas brālis jau kādu laiku ir visai švaks. ir izdomājis, ka viņam ir vēzis un, ka jāmirst. pie ārsta kategoriski atsakās iet. mēģināju drusku patīrīt un izvākt remontlietas no dzīvokļa.
piektdien gājām ar kolēģēm nelielā pārgājienā gar Loju no Rāmkalniem. izgājām 7km lociņu un pēc tam piknikojām Ziedoņa muzejā.
sestdien jutos vientuļi un bēdīgi. lielāko dienas daļu lasīju Ugas grāmatu. iznesu lievenī vairumu istabas puķu. K steidza pabeigt vismaz virtuves virsmu dzīvoklī, kurā joprojām nav īsti pabeigts remonts, bet bija apsolīts, ka līdz 20. maijam būs. vakarpusē tur jau sāka ievākties Natālija no Harkivas ar meitu. bijām peldēt Niedrājā un var teikt, ka pirmo reizi šogad tiešām peldēju. nevis tikai pabiju ūdenī. iestādīju atlikušos tomātus un paprikas. sāku drūmi staigāt pa dārzu ar lejkannu, dzīvās atmiņās par pagājšgada sausumšausmām.
svētdien K nopļāva zāli, es iestādīju gurķus, kabačus, sabāzu zemē pupas. turpināju lasīt Ugas grāmatu. bijām peldēt Klievī, tur ir siltāks ūdens nekā Niedrājā. papeldēju vairāk nekā sestdien. piezvanīja tēvs. pēcpusdienā uznāca neliels pērkons. tas bija ļoti jauki. apzināti saliju. dārzs mazliet uzelpoja. lai gan reāli slapjumu dabūja tikai pati zemes virskārta. ir sākusies kaut kāda pilnīga odu elle.
ēdienkartē "maijs" - kaut kas, ko varētu nosaukt par sparģeļu plātsmaizi. sablendē biezpienu, drusku bezpiedevu jogurta, 2 olas un sauju gurķenes + sāli, uzgāž uz plātī saliktas kārtainās mīklas (uzloca maliņas), sagulda masā iekšā sparģeļus, pārkaisa ar rīvētu sieru (nepārspīlē) un cep gatavu. ļoti garšīgi.
galīgi nejūtos gatava atkal jaunai pirmdienai.
Mīļo Sīrup, Laba, Mana! Uzsāku ravēšanas darbus, pēc pusstundas sākās stiprs lietus. Ir pagājusi vēl viena pusstunda, esmu izdzēris divas glāzes vīna, plānoju svinēt Jāņus ar sen nesatiktiem radiniekiem, un pēc, nezinu, 10 gadu pārtraukuma rakstu klab.lv. Vai tā ir problēma?
Asvalts kas smaržo pēc lietus, cigarete. Tavu matu smarža, atmiņās, ne te. Kafija četros no rīta. Sajūta, kas uzzīmēta ar krītu. Nē, es nesāku tā katru savu rītu. Tikai šo, kad izlobu sirdi savu, konfekšu papīrīšos tītu. Tā truli, bez spīta, pa vienai kārtai, lobu, asfaltu no kaut kā sāpīgi tuva, bet pārāk spēcīgi ietīta. Pēc sešpatsmitās kārtas būs viņa, tava zelta atslēdziņa. Bet varbūt arī nebūs - velns viņu zina.
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs
Kad parauj vaļā mazliet, to, kas tik ilgi bija ciet. Un vairs nezini, ko atstāt, ko izliet un kur tālāk iet. Domas neskrien, tās velkas lēni, mazliet, kad atrauj rētas, kuras vairs neaizvērt sev ciet. Kad parauj vaļā..
Un kā Tev, iet?
Un kā Tev, iet?
Trīs dienas un neviena nakts. Mīlestības, īstas, patiesas, brīvas. Tās trīs dienas, mazliet kautrīgas un stīvas. Pēc desmit gadiem. Trīs dienas - mīlestības. Trīs pieskārieni, trīs asaras un trīsas. Tik patiesas baltas un īstas. Sirds saraujas kamolā un pulsē, tās trīs būs par daudz, lai mulstu.
Piektdiena, 2024. gada 17. maijs
kārtējais ieraksts, kura pamatā ir slavenais trust me bro. pat nav pielikta piepūle, lai saviem vārdiem bez atsaucēm pateiktu kāpēc tas ir labi un apsveicami.
reāli patīk tādi ieraksti, paldies novērtēju
reāli patīk tādi ieraksti, paldies novērtēju
Oh, Johnny, are you still running?
Jaunais albums solās būt labs, lai gan šis varētu būt gadījumus, kad es priecātos, ka šim māksliniekam ir apsīcis radošums, jo viņam viss dzīvē ir sakārtojies. But for now...
https://www.youtube.com/watch?v=UP8irm3M
Jaunais albums solās būt labs, lai gan šis varētu būt gadījumus, kad es priecātos, ka šim māksliniekam ir apsīcis radošums, jo viņam viss dzīvē ir sakārtojies. But for now...
https://www.youtube.com/watch?v=UP8irm3M