mugursoma ([info]mugursoma) rakstīja,
@ 2010-01-14 23:05:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Nav ko tur stāstīt par savu optimismu, paļāvību un vēl visādu barahlo, bet viena lieta gan man liek dziļi nopūsties un ieslīgt bēdās, pašam nezinot iemeslu. Tas notiek, kad ieraugu cilvēku, precīzāk, sievieti, kuru diez vai kādreiz dzīvē nopelnīšu. Nav cilvēki vienlīdzīgi, nav!


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]and_eli
2010-01-15 11:51 (saite)
Viss itkā ok, man līdzīgi, izņemot vienu - kāpēc JĀNOPELNA? Un dzīvē esmu nonākusi arī pie šāda secinājuma: cilvēku patiesi iepazīt nav iespējams pat dzīves laikā, tātad, kā gan mēs varam teikt, vai domāt, ka kāds ir labāks par mums? Pie šī secinājuma nonācu visai interesanti - iepazinos ar meiteni - inteliģentu, pietiekoši gudru, attapīgu, skaistu, varētu teikt, ka manai gaumei visi 200% no 200! BET, kādu dienu atklāju, ka viņa ēd puņķus un ne tikai tos, reāli perfekta meitene šitā... Nelāgi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mugursoma
2010-01-15 16:47 (saite)
Cilvēki ir jānopelna :) Nevar tak gulēt mājās, urbināt degunu un domāt, ka saņemsi, ko gribi. Vai būt durai un sūdzēties, ka vecis zeķes nemazgā. Tāds tādu saņem :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]and_eli
2010-01-15 17:41 (saite)
Nu labi, lai tad paliek pa Tavam, ka jānopelna, tad kā likums, rodas jautājums, kā gan tavuprāt notiek tā nopelnīšana? Tjip sūru grūti censties iepatikties, palīdzot, pavadot, uzklausot utt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mugursoma
2010-01-15 17:52 (saite)
Dzīvojot dzīvi - savu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?