Viss itkā ok, man līdzīgi, izņemot vienu - kāpēc JĀNOPELNA? Un dzīvē esmu nonākusi arī pie šāda secinājuma: cilvēku patiesi iepazīt nav iespējams pat dzīves laikā, tātad, kā gan mēs varam teikt, vai domāt, ka kāds ir labāks par mums? Pie šī secinājuma nonācu visai interesanti - iepazinos ar meiteni - inteliģentu, pietiekoši gudru, attapīgu, skaistu, varētu teikt, ka manai gaumei visi 200% no 200! BET, kādu dienu atklāju, ka viņa ēd puņķus un ne tikai tos, reāli perfekta meitene šitā... Nelāgi.