mugursoma ([info]mugursoma) rakstīja,
@ 2010-01-11 15:38:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Par laimi, nav grūti saprast kur tā sāls slēpjas. Nekā sarežģīta - divas kategorijas. Meitenes, kuras man atteikušas un džeki, kuri mani piekāvuši. Kaut jūs visi nosprāgtu!

Bet ja nopietni, reālu spēku, kaut ko tādu, kuru grūti saistīt ar savu personu, bet kurš atrodas manī es izbaudīju, kad biju sastādījis sarakstu ar augšminētajām meitenēm un džekiem, un mēģināju atsaukt visu atmiņā, izvērtēt objektīvi un atkratīties no viņiem. Tā arī to neizdarīju. Vienkārši kaut kas, kas ir stiprāks par mani to neļauj darīt. Un viss. Vienkārši.

Laiks ir pagājis. Jāmēģina vēlreiz. Šeit. Pa vienam punktam, nesaistot to kopā ar citiem.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]alison
2010-01-11 19:44 (saite)
man kādu laiku atpakaļ bija nedaudz līdzīga sajūta par kategoriju "džeki, kas atšuvuši"

bet tad nesen kaut kad iedomājos par vienu konkrētu cilvēku, kopš kura pagājis diezgan labs laiks un pēkšņi sapratu, ka esmu riktīgi pateicīga, ka
a)viņš mani atšuva
b)par lietām, ko sadarījām kopā
c)par to, kā tas laiks, kas man toreiz šķita kā elle, mani pārvērtis un par kādu cilvēku pārvērtis
kā Nīče teica - kas mani nenogalina, padara stiprāku

kaut arī jāatzīst arī tas, ka, ja pēkšņi notiek tā, ka tev sāk pievērst uzmanību tas, kurš pirms tam atšuva, tā ir tāda hell yeah apmierinājuma un atriebībiņas sajūta, ka nemetās, bet par to es labāk šobrīd nesākšu izteikties :]

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?