Vispār jau diezgan sūnains tas raksts, rakstīts no vienas reliģijas skatu punkta un par sektām bieži vien dēvē tos, kuŗu vienīgā problēma ir tā, ka viņi nepiekrīt evaņģēliskajiem luterāņiem. Piemēram, vidusmēra jehoviešu vai murmoņu sanāksme nu itin nekādi neatšķiŗas no vidusmēra luterāņu sanākšanas, neizsauc viņi tur ļaunos garus un neierobežo savu locekļu brīvību vairāk, kā to dara vidusmēra reliģija.

Turklāt nav tādas vienotas sektas "sātanisti" -- ir vesela kaudze dažādu virzienu, kas sevi dēvē par sātanistiem, ar to saprotot visdažādākās lietas. Liela daļa no viņiem pat netic Sātana eksistencei un to uztveŗ tikai kā simbolu.

Tikpat pamatots būtu raksts par kristietību kā jūdaisma sektu, turklāt sabāžot vienā maisā gan pareizticīgos, gan katoļus, gan baptistus. "Pretencioza un bīstama sekta, kuŗas locekļi piekopj ritualizētu kanibālismu un pielūdz elkus."