Lasīju to eskorta meitenes blogu, tur daži tādi neticami gadījumi aprakstīti. Piemēram, par to prezervatīvu duršanu. Atnāk klients, viņa piedāvā viņam padzerties, šis piekrīt, viņa iziet, bet pa ceļam atceras, ka nav paprasījusi, ko tieši klients vēlas. Atgriežas istabiņā, bet tur, šis ieracies somiņā, velk laukā prezervatīvus un dursta ar adatu. Neticami tak. Bet tieši dzīvē notiek tādi neticami gadījumi, kaut gan šis izklausās vairāk pēc kaut kādas prostitūtu urbānās leģendas. Bet labi.
Man iešāvās prātā kāds notikums, kurš noticis ar mani, un kura realizācijas varbūtība bija tik neliela, ka vairāk izklausās pēc meliem. Tātad, man bija kādi gadi 12. Kādā attālā rajona veikaliņā bija parādījušās košļenes, kuras bija ietītas pliku sieviešu uzlīmēs. No sākuma tas tika uzskatīts par baumām, vēlāk par informāciju, kura ir pieejama tikai izredzētajiem, bet vienu dienu šis veikals tika atrasts arī no mūsu puses. Plikas dāmas, protams, ir forši, bet mani toreiz vairāk interesēja pašas košļenes. Kā zināms, košļene, kura šādi ietīta, paredzams, būs ļoti garšīga. Tad, lūk, nopircis košļeni, es to attinu, papīriņu ieliku kabatā, košļeni paostīju. Jā, tā smaržoja ļoti labi. Es to negribēju uzreiz mest mutē, turēju to rokās un apbrīnoju - tā bija gaiši dzeltenā krāsā, ar divām dziļām rievām. Te pēkšņi to ar lielu triecienspēku pārklāja liels, balts kaijas sūds. Notašķīja man visas rokas. Nu, un tagad pasakiet, ka tā nebija kaut kāda zīme!