Vai es esmu vienīgais, kuram sirds gavilē par kupenām, kuras sašķūrētas cilvēku augumos, pusotr-metrīgām lāstekām pie māju jumtiem, un biezajām sniegpārslām, kuras tik krīt un krīt? Atcerieties šo ziemu! Ka tik tā nav kā aizzāģēts koks, kas pirms nokalšanas dod pēdējo ražu.