Vai es esmu vienīgais, kuram sirds gavilē par kupenām, kuras sašķūrētas cilvēku augumos, pusotr-metrīgām lāstekām pie māju jumtiem, un biezajām sniegpārslām, kuras tik krīt un krīt? Atcerieties šo ziemu! Ka tik tā nav kā aizzāģēts koks, kas pirms nokalšanas dod pēdējo ražu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: