rūsganais sprakšķis

jezussaldenais, kā es pati sev esmu apnikusi.

3 ned apakaļ biju uz sacensībām Igaunijā; suņu sacensību specifika ir, ka noskrienies mož pat i apsildāmā angārā, bet tad viss tāds aizelsies un sasvīdis izej ārā, kur jau tāpat auksts.
Protams, otrdienā jau biju ar temperatūru un sāpošu kaklu.
Bet vīkendā atkal bija sacensības, viss uz repeat!
pagājušā vīkendā bij burvīga ziema un vajadzēja 15km pārgājienu - protams, ar sasvīšanas un pēkšņiem ledainiem vējiem.
šovīkend pat nedarīju neko īpašu, parastas mežstaigas, parasts treniņš, nav taču pat auksts, bet šodien atkal kā izdirsta jāņoga.

Pagājšnedēļ vairākas dienas negāju ar suņiem staigāt, nu, tip, veseļojos? skuju tas ko deva.

jā, vispār jau es katru ziemu mēnešiem staigāju ar temperatūru un sarkanu, aizpampušu kaklu, bet šogad tas ir īpaši nepatīkami, plus vēl arī iesnas.

Jāpiezīmē, ka visādi citādi es dienišķi dzīvoju galējā pašizolācijā, tagad vēl ir atcelti kormēģi un retie teātra apmeklējumi, respektīvi, es pat nevienu īsti nevaru nobaidīt, jo nevienu nesatieku, bet BESĪ šis ņe riba, ņe mjaso stāvoklis.

Skatos Yellowstone un pati uz sevi besos.
Nu taču slikts tēls tas Kostners, da i vecs kraķis, bet tāpat liekas - nāktu pretī, pagultos apakšā, nedomājot.

Noklausījos fonā pēdējo Skuteļa šovu.
Vai Skrastiņš vienmēr ir šitik traki šļupstējis?

manas smadzenes, kas pieradušas nemitīgi domāt visādu huiņu, ir apmulsušas šajā razkladā

vakar padomāju, varbūt jāpaprasa hiham receptes uz gadu un jāizpērk, a vdrug es palieku bez AD un jāiet kārties?

vēl es egoistiski pārdzīvoju, ka palieku bez kucēna, jo tās slēgtās robežas diezvai mēneša laikā atrisināsies

bet nu i nafig,ja reiz tāpat ne treniņi, ne sacensības nenotiek un pasaule, kur socializēties, slēgta.
jāsaka gan, žēl to visu, kas paliks ar tiem uds krokodīlēniem, jo visiem ņēmēji daudz no citām valstīm un neviens nekur netiek

vakar biju Nīcgales ielas t/c Zaļais, jo tur ir suņu gaļas veikals

paliku vieglā ahujā, pardon my french

vispirms rimi kasiere 1)nesveicinājās 2) uzrunāja mani un turpināja runāt krieviski

tad aptiekā
/dāma izpeld no blakustelpas lēni un cienīgi kā kruīzu laineris/
Labdien, vai jums ir lorozīvs?
/atbildi noņurd nesaprotami/
"ko, lūdzu?"
"Nav"

Jautāju - kas varētu būt līdzīgs?
/piepeld pie plaukta/ nu, kautkādsnosaukums
Saku, nezinu tādu, kas tas ir?
/ar nicīgu skatienu pasniedz man iepakojumu/

wow. sen nebija kas tāds izbaudīts.

man ļoti patīk ēst labi pagatavotu ēdienu, patīk izmēģināt ko jaunu, ēdot ārpus mājas, ir neadekvāti augstas prasības

bet nekas, esot mājās, nav brīnišķīgāks par dārzeņu sautējumu

izēdu milzu sķīvi, turu sevi ciet, lai neietu pēc papildporcijas.

kā balināt matus mājās un paliek ar matiem?

garš stāsts īss, māte paņēma visus uz pauzes un no tumšiem matiem radikāli pārgāja uz lillīgi blondiem. nezinu, vai tā bija domājusi mazpislētas firziere, bet man ļoti patika, taču nu sāk ataugt saknes - mātei par šausmām, izrādās, ka no pakauša uz skaustu viņai vēl ir pilns ar saviem pašas tumši brūnajiem, nevis visa galva sirma, kā viņa bija iedomājusies. sāka pukstēt, ka tad jau jākrāso atpakaļ tumši.

viņa noteikti, ka neņemsies reizi mēnesī uz pislētu pie friziera braukt (ne jau nav naudas, un pat ne skopums, drīzāk slinkums un nevēlēšanās tādejādi socializēties, lol)
bet pie manis viņa noteikti ir biežāk un, cēlu mērķu vārdā, es būtu gatava atgriezties pie viņas matu krāsošanas (kā gadiem darīju ar hennu un loreāli), ja vien zinātu, ka to var mājās kānebūt izveikt.

nekad nebūtu ticējusi, jo vnk nespēju iedomāties māti blondu, bet ir absolūti štelle.

es pati nekad pie friziera neesmu krāsojusi, vispār vairs gadus 2nekrāsoju un griežu retāk kā reizi gadā, tā, ka pat nezinātu, kur viņu pierakstīt, da i gražīga viņa man ir, lai uz dullo riskētu

padomiņš tātad?

Tik ilgi no pirmās ieminēšanās vajadzēja, lai vīrs apmēram pieņemtu, ka man būs trešais suns.
Gan jau vēl būs pa kādai histērijai, bet, ceru, ka vairs ne tik traki.

aaaargh, stulbais wolts, kas tas ir, ka nav nekāda normāla ēdiena, kebabi un burgeri, like, really?

man ir trīceklis, un man vajag ēst, tagad

runāt pa telefonu jau ir briesmīgi, mītiņš tīmos ar 4 cilvēkiem ir vēl briesmīgāk, es esmu nosvīdusi slapja
nesaprotu, kā cilvēki to var diendienā darīt.


varētu iziet pastaigāties, bet es labi zinu, ka nebeigšu tricināties, kamēr nebūšu nosūtījusi visu,ko prasīja.

hate hate hate hate hate

Vaļeras dienā visiem pēc nopelniem

kam rozes un rafaello, kam pms, sāpoša galva un vemjošs kaķis

man ir pms un kā bieži pie pms gadās, viss ir slikti un gribas kauko nopirkt

bet esam tiktāl dadzīvojušies, ka īsti neko nevajag. kā tas vispār iespējams, Karl?

Ordinary sejai ir pilna atvilktne, neglīti apģērbi un apavi suņu treniņiem ir gana, neizlasīto grāmatu kaudzīte arī...

stulbi.

tā, man, kā zināms, lēni aiziet

tagad ir aizgājis, ka man ļ.garšo kimči, pie apjomiem, ko šobrīd gribas aprīt, būtu saprātīgāk uztaisīt pašai

receptītes, anyone?

Nomiris klasesbiedrs. Fakin 39.

Deciem visu novembri black friday sae 23%atlaide visam

Do recommend izmēģināt

man vajadzētu kautkādu integrēto aplikāciju, kas sasaista mēnešreižu kalendāru ar paypalu un nobloķē šopinga iespējas
es pat nezinu, kas ir pirmais - sāk vilkt mugura vai stulbi, spontāni pirkumi

tagad man būs džemperis ar pūci un auskari ar vārnām no etsy

agrāk es pirku sejas kopšanas līdzekļus, diemžēl, kopš manā dzīvē ienāca Deciem, tajā sfērā spontanitātei nekas neatliek

vakar nogrābos lapas. šodien tomāta šķēli nevarēju nogriezt

es esmu tā pieradusi pie saviem radiovadāmajiem suņiem, ka nupat pusstundas pastaigā šokā un slapju muguru (un sāpošu no pavadas raustīšanas)

kā var pilsētā dzīvojošam pieaugušam sunim nebūt konceptuāli skaidrs, kas ir iela, kas trotuārs. kā var nemācēt izvēlēties, pa kuru pusi jāapiet stabam, lai neuzkārtos?

pasaulē gudrākā škirne, my ass! audzināšana ir mūsu viss, mācieties,bērni, fiziku vediet sunīšus uz skolu un prasiet viņiem paklausību ikdienā.

šorīt družka uzrakstīja, ka viņas sievai krūts vēzis, es jau nezcik ilgi atlieku vizīti pie ginčas (veselīgas attiecības, vaine, jo negribas iet, lai atkal nebūtu jādzird, ka jaunai sievietei būtu jābūt citām interesēm, nevis dārzam un suņiem, un, "muf, nākamreiz lūdzu atceries, ka jānāk reizi gadā" ir tieši pareizie vārdi, lai es atkal būtu iekavējusi, lol)
betnu pierakstījos pie baismas kundzes
pierakstījos uz krūšu sonogrāfiju
un pie vienām telefona šausmām, piezvanīju higiēnistam un pēc 2 stundām ir atbrīvojusies vieta, fak, man tik ļoti ir bail no zobākstiem, ātri iemetu xanax, lol

vakar iebakstīju cibā un ieraudzīju,ka iepriekšējais ieraksts pirms mēneša, ja neskaita vienu zemactiņas.

es TIK bieži diendienā padomāju,ka šito gan ierakstīšu, bet neierakstu. jo nekas jau man nenotiek, un ko tad es te par suņiem, puķēm vai putniem - kas pa lielam ir mana svētā trīsvienība, ārpus kā citu interešu diži nav.

darbs riebjas, bet piespiežos; riebjas, jo jātaisa apmācības=jātiekas ar cilvēkiem, cilvēki nav apdāvināti un nepatīk kā suga.

Gribētos vienreiz iemācīties nemesties ķemmēt svešas jūras. Bet, vai tad tā veljoprojām būtu es?