![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
pārņem tāds kluss izmisums.
atnāc vakarā no darba, ej parunāties ar dārzu, izlasi gliemežus no to dienas slēptuvēm, nospied laputis (es taču pirmdien rozes nopūtu - par velti vemts, ir atpakaļ), pārbaudi jasmīna jaunos dzinumus, secini,ka uz lielajiem baltajiem zvaniem jau ir virsū un ar dziļu pretīgumu visas nospied, atklāj,ka kautkādi smecernieki dragā pa pīlādzi un tam tāpat kā rozēm lapas paliek plankumainas (bet to es mož atradīšu savā grāmatā par rožu audzēšanu mūsu padomju republikā). ā, un laputis ir jau arī uz tomātiem, vēl tikai dažas dēj pagaidām,bet šas būs.
bet tas viss ir sūds, salīdzinot ar stindzinošajām šausmām,kas pārņem,ieraugot totāli sacaurumotos petūniju stādus, iebāžot degunu dobē un ieraugot,ka tur atkal ir nolijis kailgliemežu lietus un iekšā pa mulču dzīvo tādi 3-5 mm gari kailgliemji,kuriem pieskaroties tie saraujas tādā milimetrīgā kniepadatas galviņā,kuru izlasīt laukā ir tuvu neiespējami.
es nesaprotu,no kurienes viņi rodas - dobē,kur pagājušās vasaras beigās uzmetās, vismaz pagaidām nav. ar stādiem? ar zemi? tiešām nolīst ka lietus?
un es nezinu,ko iesākt,jo viņi rij nenormālā tempā,vakar no rīta vēļ nekā nebija, a vakarā jau pusstāds nograuzts. ok,tai dobē viņīem paliek gandīrz nogājušas neaizmirstules un rozes, nu,un tad mauriņš. tuvumā nekā cita nav.
bet nevilšus prātā zogas domas par napalmu un emigrāciju.
atnāc vakarā no darba, ej parunāties ar dārzu, izlasi gliemežus no to dienas slēptuvēm, nospied laputis (es taču pirmdien rozes nopūtu - par velti vemts, ir atpakaļ), pārbaudi jasmīna jaunos dzinumus, secini,ka uz lielajiem baltajiem zvaniem jau ir virsū un ar dziļu pretīgumu visas nospied, atklāj,ka kautkādi smecernieki dragā pa pīlādzi un tam tāpat kā rozēm lapas paliek plankumainas (bet to es mož atradīšu savā grāmatā par rožu audzēšanu mūsu padomju republikā). ā, un laputis ir jau arī uz tomātiem, vēl tikai dažas dēj pagaidām,bet šas būs.
bet tas viss ir sūds, salīdzinot ar stindzinošajām šausmām,kas pārņem,ieraugot totāli sacaurumotos petūniju stādus, iebāžot degunu dobē un ieraugot,ka tur atkal ir nolijis kailgliemežu lietus un iekšā pa mulču dzīvo tādi 3-5 mm gari kailgliemji,kuriem pieskaroties tie saraujas tādā milimetrīgā kniepadatas galviņā,kuru izlasīt laukā ir tuvu neiespējami.
es nesaprotu,no kurienes viņi rodas - dobē,kur pagājušās vasaras beigās uzmetās, vismaz pagaidām nav. ar stādiem? ar zemi? tiešām nolīst ka lietus?
un es nezinu,ko iesākt,jo viņi rij nenormālā tempā,vakar no rīta vēļ nekā nebija, a vakarā jau pusstāds nograuzts. ok,tai dobē viņīem paliek gandīrz nogājušas neaizmirstules un rozes, nu,un tad mauriņš. tuvumā nekā cita nav.
bet nevilšus prātā zogas domas par napalmu un emigrāciju.
pagāšruden,kad tie sīkie pretekļi bija hostās, nogriezu lidz zemei un sakaisīju ar sāli,visi nosprāga, hostas izdzīvoja, bet šogad,kad iebēru pie vienam puķēm,tās momenta nobeidzās
http://www.hostalibrary.org/firstlook/R
un parastie gliemeži tomēr ir salidzinoši kontrolējama padarīšana, es zinu,kur viņi slēpjas, kā arī - nolaistu dārzu,sametu kautkur nezāles,lai pūst, un tur šīe salien
bet tie mazītiņie kailgliemezīšiņiņi.....