rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
iespējams, esmu kādreiz izteikusies,ka neēdu saldumus, jo man neprasās.
a neprasās tapēc,ka neēdu, lūk, un neēdu tamdēļ,ka man rodas atkarība un nesātība.

un mēnesi atpakaļ es norāvos - tas notiek tik nevainīgi, apēd vienu končiņu, otru, tad jau arī cepumiņš šķiet gards, un pat saldējumu var ieēst.
dikti sen nebija tā atgadījies, ka bij aizmirsies, kamdēļ nedrīkst - es no saldumiem resnēju kosmiskā ātrumā. man ir jau 4 kg klāt.

toties lomkas. nu tāāāā gribās kautko saldu, kaut uzkaries. principā, ir sajūta,ka varētu tikai no saldumiem vien pārtikt.
ak,rakstur, mans junikorns, kļūsti uz brīdi reāls un tiec ar šito galā

p.s. man starpcitu ir teorija, ka te ir kaukāda saikne ar tomātu neēšanu - parasti ēdu dafiga tomātus,bet apmēŗam mēnesi patērēju ļ.maz.
  • hahā, jā, es arī te - šokolādīti šur, konfektīti tur, bulciņu rekur.
    šodien ēdu apelsīnu. nāā-fig.
  • atkariiba no cukura iestaajoties krietni aatrak kaa no kokaiina :D
  • O, man ir tiesi tapat. Ipasi pec pusdienam prasas pec desertinja.
  • nav viegli arī tad, ja no saldumiem neresnē, bet ķermenim kopumā jau baigi labi tas nav vienalga. ja neredz klāt nākušos kg (jo nav), tad var ēst bezgalīgi.. vienu lielo fazer šokolādi vakarā mierīgi+cepumiņi+auglīši un tā tālāk tā joprojām..
  • man auzu pārslas palīdz, plus vēl tas, ja par sevi parūpējos un, kad izbadējusies, uzreiz ar kko normālu sevi pabaroju. toties, jo mazāk ēdu cukuru, jo vairāk gribās ēst gaļu.. vai nu tas ir kkas fizioloģisks jeb tīri psiholoģiski (jo gribētu ierobežot abus), who knows.
  • piedevām tā atkarība turpina progresēt arī to laiku, kad neēd. ja esi šokoholiķis, tad ne lāsītes.
  • Var jau teorētiski līdzsvaram nežēlīgi sportot..:)
  • Ja esi rūdīta neēdāja, moš vari izlīdzēties un lomkas kaut kā mazināt ar ar stēviju saldinātiem brīnumiem, piem., burkānu vai ķirbju kēksiņiem, auzu un kliju cepumiem utml.?
Powered by Sviesta Ciba