este piektdien teicu,ka vīrs vedīs uz restorāciju.
Raiņa faking dzejasdienas ievilkās 2x ilgāk un es nosalu kā prusaku ducis, tānu izvēle krita uz maksimāli tuvāko, bijušo Maucīriju - tagad Amarone.
ja pavisam īsi- dū not rekomend. \
kalvadoss viņiem bija tikai vienas šķirnes. man liekas,ka tas nav forši, bet tas būtu sīkums uz dieva vaiga pie tā,kas sekoja.
vīrs paņēma laša tartaru - nekas sevišķis, nekas nepareizi.
man bija Liellopa gaļas karpačo ar trifeļu sēņu eļļu, Parmesan sieru un rukolas salātu lapām
neko nezinu par trifeļu eļļu, iespējams esmu pārāk bauris, bet parmesanu es atšķiru un tas nebija parmesāns. vēl ļaunāk - ja tas būtu vīrs,kas paņemtu ko tādu, viņš salektos kā odzes dzelts - zem rukolas lapām bija paslēpti plāni sagriezta seleriju kāta šķēlīši. man viņi garšo, bet buķetē negāja.
ja ar to nepietiek, pašā apakšā bija plānas svaiga šampinjona šķēlītes (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
unpy pārkrustās)
Otrajā mēs vienlaicīgi izvēlējāmies Grilētas tīģergarneles ar ratatujas dārzeņiem un Parmesan sieru, bet es biju nedaudz atsilusi un jauka, tāpēc paņēmu Uz oglēm grilēts astoņkājis ar baklažāna-valriekstu biezeni
Tas bija sūdīgākais ratatujs, kādu esmu garšojusi (man ļ.simpatizē ratatujs), garneles bija nevis parmezanā bet kaukādā čedarā vai tml huiņā
Mans astoņkājis bija reāli piededzināts (esatļāvos to pateikt viesmīlei,kas bija gan ļ.laipna un piedāvāja kompensēt to ar sorbeta bumbiņām,ko es atteicos, za to pavārs iznāca no virtuves palūrēt uz mani, jo laikam jau latvieši nemēdz teikt,ka kaukas nav lāga) un nu, pa manam, tas biezenis noteikti nav tas,kas dod lielisku kopgaršu ar astoņkāji, pat negaršojošu pēc pelniem, lai gan per se tas bija diezgan tīkams.
nav jau tā,ka es būtu apskraidījusi lielāko daļu Rīgas restorānu, bet kamōn, kāpēc es gandrīz vienmēr palieku tik neapmierināta. man šķiet,ka man vajag psihoterapeitu,ar ko par to parunāt.
vēl mēs secinājām,ka piektdienas vakarā Antonijas iela mudž. Vīna studijā kā iegājām,tā izgājām, kāds tur bija pūlis. atradām kautkādu iestādi pretī izbijušajam enriko pulkstenim, kur bija patīkami tukšs un pie kalvadosa deva klāt arī ūdens glāzi, par to viņiem bonuss.
Muklājam, kurā ir vairāki kalvadosi, pagājām garām nezkapēc un pēdējo glāzi izdzērām Pasēdēt, kas ir kautkāds ūķis, spriežot pēc dīvānu nobružātības un kalvadosa neesamības. tur mēs nezkapēc pacēlām A.tematu un vakars sabojājās neatgriezeniski un viss bija slikti ne tikai dēļ ēdiena.
paldies par uzmanību.
Raiņa faking dzejasdienas ievilkās 2x ilgāk un es nosalu kā prusaku ducis, tānu izvēle krita uz maksimāli tuvāko, bijušo Maucīriju - tagad Amarone.
ja pavisam īsi- dū not rekomend. \
kalvadoss viņiem bija tikai vienas šķirnes. man liekas,ka tas nav forši, bet tas būtu sīkums uz dieva vaiga pie tā,kas sekoja.
vīrs paņēma laša tartaru - nekas sevišķis, nekas nepareizi.
man bija Liellopa gaļas karpačo ar trifeļu sēņu eļļu, Parmesan sieru un rukolas salātu lapām
neko nezinu par trifeļu eļļu, iespējams esmu pārāk bauris, bet parmesanu es atšķiru un tas nebija parmesāns. vēl ļaunāk - ja tas būtu vīrs,kas paņemtu ko tādu, viņš salektos kā odzes dzelts - zem rukolas lapām bija paslēpti plāni sagriezta seleriju kāta šķēlīši. man viņi garšo, bet buķetē negāja.
ja ar to nepietiek, pašā apakšā bija plānas svaiga šampinjona šķēlītes (
unpy pārkrustās)Otrajā mēs vienlaicīgi izvēlējāmies Grilētas tīģergarneles ar ratatujas dārzeņiem un Parmesan sieru, bet es biju nedaudz atsilusi un jauka, tāpēc paņēmu Uz oglēm grilēts astoņkājis ar baklažāna-valriekstu biezeni
Tas bija sūdīgākais ratatujs, kādu esmu garšojusi (man ļ.simpatizē ratatujs), garneles bija nevis parmezanā bet kaukādā čedarā vai tml huiņā
Mans astoņkājis bija reāli piededzināts (esatļāvos to pateikt viesmīlei,kas bija gan ļ.laipna un piedāvāja kompensēt to ar sorbeta bumbiņām,ko es atteicos, za to pavārs iznāca no virtuves palūrēt uz mani, jo laikam jau latvieši nemēdz teikt,ka kaukas nav lāga) un nu, pa manam, tas biezenis noteikti nav tas,kas dod lielisku kopgaršu ar astoņkāji, pat negaršojošu pēc pelniem, lai gan per se tas bija diezgan tīkams.
nav jau tā,ka es būtu apskraidījusi lielāko daļu Rīgas restorānu, bet kamōn, kāpēc es gandrīz vienmēr palieku tik neapmierināta. man šķiet,ka man vajag psihoterapeitu,ar ko par to parunāt.
vēl mēs secinājām,ka piektdienas vakarā Antonijas iela mudž. Vīna studijā kā iegājām,tā izgājām, kāds tur bija pūlis. atradām kautkādu iestādi pretī izbijušajam enriko pulkstenim, kur bija patīkami tukšs un pie kalvadosa deva klāt arī ūdens glāzi, par to viņiem bonuss.
Muklājam, kurā ir vairāki kalvadosi, pagājām garām nezkapēc un pēdējo glāzi izdzērām Pasēdēt, kas ir kautkāds ūķis, spriežot pēc dīvānu nobružātības un kalvadosa neesamības. tur mēs nezkapēc pacēlām A.tematu un vakars sabojājās neatgriezeniski un viss bija slikti ne tikai dēļ ēdiena.
paldies par uzmanību.
Jebkurā gadījumā, paldies, bijušajai Maurīcijai tagad metīšu lielu līkumu, tur gan nebija garšīgi arī tad, kad tā vēl bija Maurīcija.
Šampinjonu niansi.
(Man garšo šampinjonu nianse.)
pat tomātus un citronus,kas ir divas lietas, bez kā es nevarētu dzīvot (ok,vēl rūgta olīveļļa) es nelieku pie JEBKĀ
un tai kombinācijā jēli šampinjoni bija pagalam lieki.
par sūdzēšanos - sk manu komenāru hederai :D
un!!! servisa industrijaa biistamaakie ir tie kluseejoshie apmekleetaaji, jo peec tam staasta citiem, bet ne restoraanam pasham. var jau buut, ka daudzi restoraani neklapees ar ausi, ja arii ko uzreiz uz vietas teiksi, bet ir tomeer taadi, kuri njem veeraa. katra kljuuda ved [vai vismaz taa tam buutu jaabuut] uz impruuvmentu, ja :))
tāpēc arī saudzēju sevi :D