rūsganais sprakšķis

mufs

5/20/15 08:49 am

vispār jau es biju apņēmusies nerakstīt cibās slitkas lietas par vīru.
bet kautkā pamazām paliek vienalga.

varbūt vajadzētu vispār atmest cibu. jo pēdējā pusgada laikā tieši ciba ir nostiprinājusi manu pārliecību,ka es esmu slitks cilvēks un nekam nederu.

ok, savs mēriņš tajā tiek arī manai mātei, kura atklāti nostājas vīra pusē un ber man uz galvas pārmetumus par to,ka nevaru saņemties, jo man tač ir tik brīnišķīgs vīrs un man aiz muguras stāsta vīram huiņu par mani.

bet ja nebūs cibas, man vabše nebūs,ar ko runāt. ar dzīviem cilvēkiem (pieņemot,ka kautkur kādi draugu vēl palikuši) malt šito visu negribu. cibā vismaz var aizvērt datoru, ja nu kas.

lai gan atkal, runāšana ir overrated. beigu galā es jūtos vēl sliktāk.

• Tags:
  es, life, māte

• 19 comments
• Leave a comment

• sw

  5/20/15 11:51 am

  

  Es Tevi nepazītu, tikai lasu no attāluma, bet man šķiet, ka Tev īstenībā ir vērojama pozitīva dinamika :) Tu sāc aizdomāties, inventarizēt attiecības ar apkārtējiem un īstenībā saskatīt viņu vidū mošķus, kas nopietni dragā pa Tavām robežām. Keep on defining. Nezinu, vai esi gatava dzirdēt, uz kurieni tas pastarpināti ved, bet gala beigās ved uz ļoti labu situāciju.

  • Reply
  • Thread

  • sw

    5/20/15 11:55 am

    

    Un nevajag uz sevi velt atbildības slogu par netikšanu galā ar objektīvi grūtām situācijām un objektīvi sarežģītiem cilvēkiem. Kā tai interneta memē, ko šobrīd nespēju atrast - pirms mēģini sev diagnosticēt depresiju un zemu pašapziņu, padomā, vai vnk neesi nonācis starp moroniem, kuru vidū ir viegli tā justies.

    • Reply
    • Parent