rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
jo vairāk es domāju,ka vakarā jāpagrābeklējas pa dārzu,jo mazāk gribas, bet tas skaidrs kā diena,ka ja tuvākajās dienās to neizdarīs, būs par vēlu.
nevienu citu jau kā parasti nav,ko vainot,ka rudenī nenogrābu tās sasodītās ozollapaszīles, bet viņas ilgi nebira un tad kautkā vairs nekā... bet zilpulkstenītēm būs grūti cauri iztrausties un , taisnība jau ir, nafig tāda lapu kārta zem mauriņa nav vaidzīga.

pabeidzu visas troņu spēles, tagad tagad tagad nevaru izdomāt,ko tādu lasīt, patiesībā, Troņu spēles man nepatika, tur tikai no bēdīgi uz vēl bēdīgāk

es tik sen nebiju nodarbojusies ar lasīšanu, ka man nav nekāda viedoklīša,ko varētu ņemt priekšā.
anyone?
  • kā ar http://en.wikipedia.org/wiki/Jonathan_Strange_%26_Mr_Norrell ?
  • pilnīgs pretstats bēdīgam ir "Stāsts par Hodžu Nasredinu" saulaina (jo darbība Tuvajos Austrumos), sirsnīga (ir arī romantiskā līnija), neiedomājami asprātīga grāmata mana grāmatplauktā stāv līdz ar 'Mana ģimene un citi zvēri' un gaida brīvāku mirkli. bet man patīk tādas - pseido autobiogrāfiskas, ja vēl ar zveriņiem, vispār ģībstu, es vispār Hodžu un Darelu lasu, kad nav pārāk labs garīgais, jo to riktīgi uzlabo.
    Belševicas "Lauztā sirds uz goda dēļa". stāsti, nedrīkst lasīt, ja ir klepus, jo var nos miekliem nosmakt pavisam beikts (tur ir 'Tās dullās Paulīnes dēļ', iztēlojies pati)
    lai atslēgtos es lasu lubenes. nu tur visādas Noras Robertsas, Džūditas Maknotas, no pēdējām lasītām ļoti patika "Ūdens ziloņiem" grāmata - uh! filma-pē!.
    • no fantāzijas literatūras nesen izlasīju Legvinas "Tumsas kreisā roka" arī patika
    • nez, bērnībā es Hodžu izlasīju, bet atšķirībā no Darelsērijām laikam vairs neuzrunā, un vispār, gribas ko jaunu

      un lubenes galīgi vairs negribas, pirms gadiem padsmit vēl kautkā, bet tagad smiekli nāk

      drīzāk kautko no pavisam jaunas literatūras varētu pamēģināt, deivids mičels man patika un sāra vatersa, kautko tādu
      • man arī smiekli nāk, tādēļ jau lasu, jo pie komiskām grāmatām kaut kā smiekli tik ļoti nenāk. par pavisam jaunu literatūru nemācēšu neko teikt, par to jauno lietuviešu autori (uzvārdu neatceros) labas atsauksmes dzirdētas. man patīk skandināvi, lai gan viņiem parasti tēmas pasmagas un valoda diezgan specifiska. principā es lasu to, kas mājās pie rokas
        no nopietnākām grāmatām man ļoti patika Dr.Toma Dūlija "Degošais kalns" kur trīs grāmatas vienā. par Vjetnamas karu skarba dokumentālija, bet mani riktīgi iedvesmoja, jo viens it kā neesot karotājs. izlasīju un sapratu, ka ir gan :)
Powered by Sviesta Ciba