un man ir jāievieš kautkāda Dzīves Kārtība arīdzan gastronomiskajā frontē, jo tā viena desmaize pa dienu bija reāli par maz, un tagad ēst nevar un es mirrrsssstttuuuuuuuuu bada nāvē.....
desmaize pa dienu - tas nerullē. iluminātiskās vinrotāju apskaidrības esence ir vienkārša kā egleskoks: ēd četras/piecas reizes, bet ēd mazas porcijas - apjoms tipa, nepārsniedzot 500 gr ar visu šķidrumu. (sic.) mēģini ieregulēties tā, lai maltītes sanāk ik pa 3 stundām. dienās, kurās ir sports, vismaz 3 stundas PIRMS sporta neēd OLBALTUMVIELAS (pieni/gaļas), un 2-3 stundas pēc sporta vēlams neēst vispār. tas nozīmē, ka treniņu dienās, ja ej vingroot 19.00, gaļas/pienus ēd no rīta, bet launagā, ap tiem 16.00 apēdies kaut kādus sakņus, dārzājus, ķelmēnmaizi ar neko.. ja ir drausmīgs bads, tad stundu pirms sporta ierīts banāns neko ļaunu nenodarīs, vien tiešām, dūšu labāk piesies šķēle rupjmaizes, piemēram.
Par to pēctreniņa ēšaunu/neēšanu: domas dalās. Ja vēlas notievēt, tad neēd. Ja vēlas uzbūvēt muskuļus- tad ēd, bet ogļhidrātus. Patiesība :)) nāk ar pašas eksperimentiem par labsajūtu un tā. Vienādiņ, šitā vingrošana ir diezgan jaudīga un tāsas muļķības kā "salātlapa pa dienu un treniņš vakarā" ir sevis mocīšana - ir jāpaēd, svarīgi nepārēsties. un tās vēlu apēstās gaļas reāli jūt kā papildus smagumu kuņģī.
vot, šitas varētu būt sarežģīti - ēst nezcik reizes dienā. nu,javien pie ēdienreizēm nevar pieskaitīt manu ikrīta aktimeli. un ja es graužu burkānus(nu,tas no nepīpēšanas stresa) vai tā ir ēdienreize jeb izkaisītas uzkodas? es arī banānu neuzskatu par ēdienu.
es neņirgājos,es godvārc neko no šitām padarīšanām nesaprotu. pa lielam es ēdu darbā pusdienas un vēlu vakarā vakariņas. kā to visu sadalīt savādāk, tur man būs rūpīgi jādomā, un drošvien šitādas miršanas badā vēl atgadīsies. pa lielam,es kopš dzīvoju viena, ēšanai vispār nepiegriežu vērību - ir dienas,kad ēdu un daudz un ir dienas,kad pilnīgi dabiski par to aizmirstu.
bet nekas, ganjau. par to vīnu, vīnu - par to man galnais dabūt atbildi.
Skaidrs, ka neviens sporta veids sajūsmā par alkoholu nav: lieki ogļhidrāti, tūskas - nab košerīgi. Taču aiziet klosterī arī nav vērts, tad nu, katrs atrod sev garšojošāko un organisma bioķīmijai ērtāk pārstrādājamo alkoholu, kuru dažkārt palieto.
Tīrus destilātus organizmam sašķelt ir vieglāk, kā visādus gāzētus/sacukurotus trinkus; rūgstošie - ali, vīni var veidot tūskas, tip tur, sajūties viss tāds aizpampis nākamajā dienā. Es ļoti cenšos treniņdienās alkoholu nelietot, ja lietot, tad arī kādas 2-3 stundas, ne agrāk. Skatoties uz jebkuru kāridinājumu iedomājos, vai tiešām tāpēc bija vērts sviedēties paklājiņā?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
desmaize pa dienu - tas nerullē. iluminātiskās vinrotāju apskaidrības esence ir vienkārša kā egleskoks: ēd četras/piecas reizes, bet ēd mazas porcijas - apjoms tipa, nepārsniedzot 500 gr ar visu šķidrumu. (sic.) mēģini ieregulēties tā, lai maltītes sanāk ik pa 3 stundām. dienās, kurās ir sports, vismaz 3 stundas PIRMS sporta neēd OLBALTUMVIELAS (pieni/gaļas), un 2-3 stundas pēc sporta vēlams neēst vispār. tas nozīmē, ka treniņu dienās, ja ej vingroot 19.00, gaļas/pienus ēd no rīta, bet launagā, ap tiem 16.00 apēdies kaut kādus sakņus, dārzājus, ķelmēnmaizi ar neko.. ja ir drausmīgs bads, tad stundu pirms sporta ierīts banāns neko ļaunu nenodarīs, vien tiešām, dūšu labāk piesies šķēle rupjmaizes, piemēram.
Par to pēctreniņa ēšaunu/neēšanu: domas dalās.
Ja vēlas notievēt, tad neēd. Ja vēlas uzbūvēt muskuļus- tad ēd, bet ogļhidrātus. Patiesība :)) nāk ar pašas eksperimentiem par labsajūtu un tā. Vienādiņ, šitā vingrošana ir diezgan jaudīga un tāsas muļķības kā "salātlapa pa dienu un treniņš vakarā" ir sevis mocīšana - ir jāpaēd, svarīgi nepārēsties. un tās vēlu apēstās gaļas reāli jūt kā papildus smagumu kuņģī.
un ja es graužu burkānus(nu,tas no nepīpēšanas stresa) vai tā ir ēdienreize jeb izkaisītas uzkodas? es arī banānu neuzskatu par ēdienu.
es neņirgājos,es godvārc neko no šitām padarīšanām nesaprotu.
pa lielam es ēdu darbā pusdienas un vēlu vakarā vakariņas. kā to visu sadalīt savādāk, tur man būs rūpīgi jādomā, un drošvien šitādas miršanas badā vēl atgadīsies.
pa lielam,es kopš dzīvoju viena, ēšanai vispār nepiegriežu vērību - ir dienas,kad ēdu un daudz un ir dienas,kad pilnīgi dabiski par to aizmirstu.
bet nekas, ganjau. par to vīnu, vīnu - par to man galnais dabūt atbildi.
Tīrus destilātus organizmam sašķelt ir vieglāk, kā visādus gāzētus/sacukurotus trinkus; rūgstošie - ali, vīni var veidot tūskas, tip tur, sajūties viss tāds aizpampis nākamajā dienā. Es ļoti cenšos treniņdienās alkoholu nelietot, ja lietot, tad arī kādas 2-3 stundas, ne agrāk. Skatoties uz jebkuru kāridinājumu iedomājos, vai tiešām tāpēc bija vērts sviedēties paklājiņā?
http://www.ploome.com/lat/pareizs-uztur
vai
http://www.edunsporto.lv/ (kritiski jālasa, šī bloga autore ir "bodībildere". tas ir kas cits, taču atskārtas par ēšanu un ēdienu - ir ok. ;
vēl jau livestrong.com un čupām citu. kādā brīvākā brīdī sametīšu saites
bet paldies, papētīšu.