Tie noteikumi ir valdības izdoti laikiem, kad Latvijā bija maz gadījumu, bet tie nebija efektīvi toreiz un būs vēl mazāk efektīvi tagad.

Tad jau varētu, piemēram, pieprasīt, ka tie, kas brauc no Rīgas uz Daugavpili, arī ievēro 14 dienu karantīnu, un cerēt, ka tādā veidā slimība aprims. Bet to nepieprasa, jo saprot, ka tas neko nedos.

Pret absurdiem noteikumiem vienmēr būs cilvēki, kas tos neievēros un nejutīsies, ka dara kaut ko sliktu. Savukārt citi ir emocionālu baiļu pārņemti un nosoda, jo racionāli domāt nespēj. Valdībai tas ir izdevīgi, jo tā mazāk kritizē tās neizdarību un trūkumus, bet kopumā tas ir skumji. Tieši tādas pašas emocionāli pārņemtas attieksmes bieži noved pie traģiskiem notikumiem – grautiņiem, genocīda utt.