Dienvidāfrika? Maybe...
Starp citu, jā, intervija vakancei Dienvidāfrikā bija tīri laba. Man šķiet, ka es atstāju labu iespaidu. Nebija nekādu papildjautājumu. Viņi visu mēģināja pasniegt diezgan formāli, trīs jautājumi, katru uzdod cits cilvēks - pārējie paneļa dalībnieki pēc manas atbildes var uzdot papildjautājumus. Pirmais jautājums bija par motivāciju, kāpēc strādāju šajā jomā un kāpēc gribu strādāt pie viņiem. Otrais jautājums bija par to, kā es rīkojos, kad no apjomīgas un sarežģītas informācijas jāveido komunicējams materiāls. Trešais - par to, kāda man ir pieredze ar inovācijām un nestandarta pieejām darbā. Par katru jautājumu dod kaut kādus punktus, es vairs neatceros, cik par katru bija maksimālais. Un tad jau droši vien ņem to kandidātu, kuram visvairāk punktu...
Neskatoties uz formālo struktūru, viņi tomēr bija diezgan vienkārši un draudzīgi. Smieklīgi, ka paši intervijas laiku kavēja par veselu stundu. No sākuma atnāca e-pasts, ka sāksim pusstundu vēlāk. Tad skaipā sāka birt mesidži, ka vēl jāgaida.
Strādāt laikam varēs sākt no mājām. Vispār darba sākums paredzēts kaut kad septembrī. Man gan šķiet, ka viņi ir laika optimisti, ja jau interviju šitā bija jākavē, tad kā ies ar aģentūras birokrātiskajiem procesiem?
Pirms intervijas biju drusku palasījis par Dienvidāfriku, arī par klimatu. Bet intervijas dienā tur esot bijis ap 0 grādu! Neierasts aukstums viņiem.
Saskaņā ar atlases procedūru es neko par rezultātu neuzzināšu pirms oficiālā nozīmējumu saraksta, kas tiek izsūtīts visiem aģentūras darbiniekiem. Un tas būs ne ātrāk kā jūlija otrajā pusē.