Arī tas, ka neviens cibā pat centu nenoziedoja manam afrikāņu kolēģim, parāda, ka šī interese par BLM ir falša, līdzīgi kā ar aptaukošanos.

Par aptaukošanos esmu pamanījis, ka dažiem tomēr ir interese par diētām, bet parasti par netradicionālām, kurām nav pierādījumu bāzes. Grūti saprast, kāpēc cilvēkiem ir tāda pretestība pret tradicionālo, uz pierādījumiem balstīto medicīnu. Nu jā, arī tradicionālā medicīna nav ideāla un daudzi pierādījumi ir ļoti vāji, bet kopumā tā tomēr ir efektīvāka nekā frindža terapijas.

Laikam jau tomēr cilvēkiem negribas pielikt pūles šajā sakarā, un tas, ka viņi iedvesmojas no kāda harizmātiska youtubes stendapa un sludinātāja, tā arī paliek izklaides līmenī. Zinātniskā pieeja nedod šādu izklaidi, tā tikai pieprasa mentālas un fiziskas pūles, kuras spēj uzņemties tikai tie, kas patiešām ir pārliecināti par savu problēmu.

Var jau būt, ka risinājums ir arī, ka mediķiem ir jāmācās padarīt savs vēstījums pievilcīgāks sabiedrībai. Esošais naratīvs, ka ir tikai divas iespējas – resnums ir tikai jākaunina vai arī esam body-positive – nekādi nepalīdz. Par smēķēšanu īpaši neviens nekaunina, bet arī nelepojas. Šobrīd melnādaino problēmas vairāk ietilpst resnuma kategorijā – vai nu tu esi rasists, vai zvērē savu atbalstu BLM. Pārāk viss polarizēts. Nav vidussceļa, kurā varētu iekļaut daudz niansētāku atbalsta politiku.