Tu, draudziņ, esi sajaucis saprātu ar licenci darīt pāri. No fakta, ka cūka nespēj diskutēt par Kantu, nekādi neizriet, ka viņas ciešanām nav morālas nozīmes. Arī zīdainis vēl nespēj racionāli spriest, bet kaut kā par «resursu» tu viņu nesauc. Tātad tavs ģeniālais kritērijs sabrūk pie pirmās loģiskās pārbaudes.

Ētikas jautājums nav, vai dzīvnieks prot domāt kā tu, bet vai tas spēj ciest un vai šīs ciešanas ir nepieciešamas. Tu pats jau atzinies, ka tavs arguments ir «man garšo». Un tagad mēģini šo gastronomisko refleksu pārdot kā racionālu filozofisku pozīciju.

Tā nav saprāta uzvara pār pseidoētiku. Tā ir karbonāde, kas uzvilkusi Kanta parūku.