pie standarta kapitālisma + situācijas "ir cilvēki, kas dzīvo kaut vai 150 gadus, jo ir pietiekami bagāti, lai varētu to atļauties un turpina pelnīt piķi", burtiski būs nabadzīgāki cilvēki, kuri nomirs pārāk ātri, lai varētu dabūt līdzvērtīgas iespējas, un viņu bērni

tb viens cilvēks, kas dzīvo līdz 150 gadiem pilnvērtīgu dzīvi, teiksim, padiršot 30 gadus jaunībā, lai dabūt izglītību, un, pieņemsim, 30 gadus vecumdienās, cīnoties ar neizbēgamo vecumu, ir padirsis 60 gadus
tīri utilitāri salīdzinot ar, teiksim, diviem cilvēkiem, kas katrs nodzīvo līdz 75 gadiem, jo nevar atļauties dzīves pagarināšanu = katrs no viņiem ir padirsis vismaz 40 gadus (tipa 20 gadus, līdz dabū izglītību+low entry profesiju + 20 gadus, cīnoties ar vecuma zarazām),
tātad uz vienu 150gadīgu transhumānu biezo ir zaudēti vismaz 20 gadi labas dzīves diviem citiem

laika gaitā šāda tendence, if left unchecked, tikai pastiprinātos - t.i., šobrīd masīva kapitāla akumulācija tiek nedaudz regulēta lielā mērā ar to, ka vecie biezie nomirst un viņu mantinieki nejēdz, ko darīt ar naudu, un attiecīgi tas viss kaut cik sadalās un mainās, pie ideālā transhumānisma nekas tāds nenotiktu

(vēlos norādīt, ka šis ir tikai arguments par to, kā viena cilvēka labklājības palielināšana burtiski notiek uz citu dzīvju rēķina, bet nevajag mest rokas gaisā un dramatizēt "bet ko tad, ar zinātni vairs nenodarboties, ja?!", es drīzāk norādu uz to, ka transhumānisms sadala cilvēkus vairāk-vērtīgajos un mazāk-vērtīgajos) (ar ko gan tas absolūti neatšķiras no humānisma, tā ka viss chill :))