Man šķiet, reti kurš cilvēks ir bez vēlmes saglabāt savu dzīvību. Bet vēlme un spēja riskēt ar savu dzīvību cilvēkiem stipri variē.

Tavs "skaidrojums" lēmumam izklausās tautoloģisks, no sērijas - es izvairos mirt, jo es vēlos izvairīties mirt.

Pat karavīrs savā rīcībā ieļauj vēlmi saglabāt savu dzīvību.

Vēlme vai nevēlēšanās diskutēt par ētikas jautājumiem - tas jau ir kaut kas cits. Nav spiesta lieta.

Noapaļojot sarunu no manas puses - ir ok nevēlēties apspriest savas rīcības ētisko pamatojumu, es tak neprasu katram gaļēdājam pamatot, kāpēc viņš slaktē dzīvas būtnes savu miesaskārību apmierināšanai. Visdrīzāk nekāda pārdomāta ētiska pamatojuma tur nav, vienkārši - gribu ēst, šitas man garšo, ēdu. Un tas ir ok, man nav pretenziju. Bet tad tā arī vajag atzīt - mani šī temata ētiskā puse neinteresē, es tam netērēju laiku, es daru to, ko gribu, viss.