Kādā argumentācijā? Es vienkārši pierakstīju savas mirkļa domas un refleksijas, kuras var būt neprecīzas vai vispār nepareizas.

Mans hvzkādsturhumānisms arī ir bez sarkanās partijas grāmatiņas, un es galu galā, ja mēs gribam daargumentēties līdz pasaules malai, nezinu, kā ir vispareizāk, piedalīties karā vai nē. Vēl es arī, protams, oh what a surprise, nevaru 100% apgalvot, ka atbildīgajā brīdī es nenomīzīšu, vai ka nepadošos gūstā pie pirmās izdevības, utt utjp. Nemaz nerunājot par to, ka es nezinu, vai transhumānisms ir superštelle vai nē (šobrīd man šķiet, ka totāli nē, bet tas ir šobrīd)... Un vispār mans posta jautājums nebija par to, vai transhumānisms komandē savus sekotājus darīt tā vai šitā, bet tieši par konkrētiem transhumānistiem, kā viņi domā rīkoties un kāds ir viņu domāšanas pamats. Manā skatījumā (atkal atkārtošos, bet jā, tas var būt neprecīzs, kļūdains utt - lūgtum izteikt piezīmes, tās var man noderēt) cilvēka rīcība konkrētās situācijās ir diezgan cieši saistīta ar visādiem viņa uztādījumiem, dzīvesveida, ieradumiem, utt utjp. Saprotu, ka transhumānisms per se nekādas idejas un vadlīnijas kara gadiem nesniedz, bet vai transhumānists kā indivīds savas izvēles kara laikā neiekrāsos ar savu transhumānismu, nu tā kā nemaz nemaz nemaz?

P.s. Kamēr mēs te ļerkstam, es ne tikai dzīvoju, bet arī atcerējos, no kurienes man galvā bija iedvesma tai stāsta interpretācijai. https://www.reddit.com/r/Meditation/comments/c3oemm/waking_up_a_moral_illusion_lesson/