Tas bija vairāk retorisks jautājums. Ja godīgi, mani drusku mulsina šis (ja esmu sapratis pareizi) transhumānistu uzstādījums "lai vai kas, man kā indivīdam ir jāpaliek dzīvam". Un es gribu saprast, cik radikāli tālu tāds uzstādījums tiek izstiepts.

Var pamēģināt izveikt kaut kādu filozofisko domu eksperimentu, nu tur no sērijas - ja transhumānistam, lai izdzīvotu, ir jāpārgriež rīkli citam cilvēkam, vai viņš to darīs?

Var protams, atsaukties uz šo gabalu un argumentēt, ka zināmā mērā mēs visi esam tādi transhumānisti (dikti gribam dzīvot pēc iespējas ilgāk/mūžīgi) un mūsu būšanas dēļ citiem ir jāmirst un jācieš.
https://en.wikipedia.org/wiki/The_Ones_Who_Walk_Away_from_Omelas

Bet tās ir tikai manas pārdomas, un es sevi pie transhumānistiem nepieskaitu, tā ka who cares...

P.s. Ja visi Ukrainas iedzīvotāji būtu transhumānisti, tas arī ir interesants scenārijs, ko apsmadzeņot.