Labums no šī sienas zīmējuma tāds, ka cilvēki vairāk diskutē par mākslu. Viedokļu dažādība ir ok. Katram ir tiesības ko pieņemt, nepieņemt vai būt vienaldzīgam.

Man jau šķiet, ka Brekte nekad nav gribējis būt ērts mākslinieks, kas visiem patīk. Un tas pat būtu jocīgi, ja cilvēkus sajūsminātu provokācija ar beigtiem suņiem skatlogos, pat ja rebeļus saprotu. Bet ja burtiski uz to skatās, es saprotu, kāpēc cilvēki šausminās, jo tas ir pretstats skaistajam. Tāpēc daļai cilvēku var šķist, ka par viņiem ņirgājas.

Pati siena man pašai šķiet rotaļīga, jo naivisms mākslā netraucē, pat patīk, jo reizēm akadēmisks pareizums apnicīgs, pat ja mīlu arī skaistumu. Tā kā darbs pilsētvidē, cilvēkiem ir tiesības paust arī pretēju viedokli, jo katram estētikas izjūta citāda.

Te ir pavisam citāds gadījums par ielu mākslu. https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/maksla-tautai-un-burzuazija-355