Šugā faiv
 
2.-Sep-2015 12:31 pm
Kad biju Krievijā, bija viena lieta, kuru es nekādā veidā nespēju saprast. Vienkārši nesanāca to apjēgt, to ielikt smadzenēs un pievienot tam loģiskas saites.
Tā lieta bija tas, kā Krievijā tiek izmantoti fakti.

Teiksim, vidusmēra eiropietim faktam ir viena puse - vai nu viņš ir, vai nu viņa nav. Piemēram, es eju pa ceļu un redzu ziloni. Es esmu pārliecināts, ka redzu ziloni, tātad tas ir zilonis. Nav svarīgi vai tas notiek Zimbabvē vai Rūjienā. Es redzu ziloni. Tad es eju uz kiosku, nopērku avīzi un tur rakstīts, ka pa ielu gāja kaķu bars. Bet es redzēju ziloni. Šeit viss ir skaidrs.

Vidusmēra Krievijas iedzīvotājam fakts nav tik viennozīmīgs. Faktam ir divas puses - tas, ko es redzu un tas, ko redz kāds cits, kuram pār mani ir autoritāte. Teiksim, es eju pa Kostromas ielu un redzu ziloni. Esmu pārliecināts, ka redzu ziloni. Tad es eju uz kiosku, lasu avīzi un tur rakstīts, ka ziloņi Kostromā nedzīvo un es redzēju optisko ilūziju. Tātad, zilonis nemaz nav bijis.
Dokumentētam "faktam" Krievijas iedzīvotāja smadzenēs ir augstāka prioritāte. Būtībā, tā nesaprotamā daļa atrodas tur, ka fakts var vispāri nebūt, bet ja viņš ir dokumentēts, tad viņš ir.
Piemēram, es eju pa Kostromas ielu un neredzu neko.
Tad lasu avīzi, kur oficiālā paziņojumā rakstīts, ka es eju nevis pa Kostromu, bet pa San Francisko. Tas nozīmē, ka es gāju pa San Francisko, nevis pa Kostromu. Loģiski? Nē. Bet tā tas tur darbojas.
Rezumējot: Krievijā oficiālam fakta apstriprinājumam ir lielāka nozīme nekā pašai fakta fiziskai esamībai.

Šī lietu būtība mani nedaudz izbrīnīja, jo tā ir tik tālu no eiropieša pasaules skatījuma, ka es to liku malā uz ilgu laiku, uz to garo krātuvi, kur ir visas tās lietas, kuras labi jāpārdomā un tad jāsaprot.

Un tad es lasu par to, kā viss notiek Ziemeļkorejā un redzu pilnīgu analoģiju. Nav svarīgi ko tu redzi, svarīgi ir tas, kas ir dokumentēts un apstiprināts. Piemēram, redzi zaldātu ar kapteiņa zvaigznēm, bet oficiālis pasaka ka tas ir kolonelis. Tu pieņem to, ka tas ir kolonelis, neskatoties uz to, ka tu redzēji kapteiņa zvaigznes.
Un tad man pieleca: šis domu veids piemīt vietām ar totalitāru valdību un analoģisku domu veidu.
Tas nozīmē to, ka totalitāra valsts būs totalitāra tiktāl, ciktāl totalitāri būs tās iedzīvotāji. Viss notiek apakšā un augša ir tikai spogulis.
Comments 
2.-Sep-2015 09:03 am
iedzīvotāji Korejā bija vieni un tie paši. vai tad kara rezultātā viņi tika izfiltrēti un sadalīti pēc totalitārisma pakāpes asinīs?
2.-Sep-2015 09:05 am
Totalitārisms nav asinīs, tas ir galvās, tāpēc tas nav permanents.
2.-Sep-2015 10:15 am
tā darbojas propoganda
2.-Sep-2015 11:21 am
tas smuki aprakstīts Orvela ku8nga grāmatā "1984"
2.-Sep-2015 11:31 am
nācu to pašu teikt. orvels.
2.-Sep-2015 12:17 pm
Diemžēl rietumos tas darbojas tieši tāpat, tikai tas nav tik akūti un pamanāmi. Par to pašu Ziemeļkoreju avīzēs ir tik daudz aplamu lietu, kurai visi rietumnieki tic, jo tā taču ir jābūt, bet reālie fakti nav interesanti.

Vai arī karš Irākā, kurš tika uzsākts, pamatojoties uz ne-faktiem.
2.-Sep-2015 12:18 pm
Runa nav parto, vai tas ir rietumos vai nav. Runa ir par pašu paradoksu kopīgā skatījumā.
2.-Sep-2015 12:28 pm
Es domāju, ka tas nav paradokss, bet cilvēka sociālā daba. Ja tu mēģināsi domāt atšķirīgi no sabiedrības, tad tev ies grūti, tāpēc evolūcija ir mūs iemācījusi uztvert sabiedrības noskaņojumu pāri paša redzētajam. Krievija tur ne ar ko nav īpaša, varbūt vienīgi apstākļi šobrīd ir tādi, ka tas vairāk izpaužas.
2.-Sep-2015 12:32 pm
Es biju krievijā pirms vairāk kā pieciem gadiem, kad viss vēl bija šainī, un šis novērojums ir balstīts uz to pieredzi.
Ir tāds psiholoģijas fenomens, kad cilvēks sāk piemērot savu skatījumu vairākuma skatījumam, bet šeit runa nav par to.
Šeit runa ir par to, ka cilvēki noteiktā kontekstā sāk prioritizēt sekundāros fakta apliecinājumus pāri primārajiem. Vienkāršā valodā izsakoties - tic papīram, bet savai pieredzei nē.
2.-Sep-2015 12:43 pm
Es arī esmu dzīvojis Krievijā, un arī nesen (pirms gada) esmu tur pavadījis kādu laiku, un arī šobrīd kontaktējos ar pāris cilvēkiem no Krievijas.

Jā, tā ir birokrātiska valsts ar sabiedrību, kas vadās pēc diezgan autoritatīviem principiem. Bet principā viņi ir tādi paši cilvēki kā visur citur. Neesmu pamanījis šo paradoksu. Ja kāds krievs uz ielas ieraudzītu ziloni, tad viņš tā arī teiktu, neatkarīgi no tā, kas rakstīts avīzēs. Ja tas ir jautājums par krievu armiņu Doņeckā, tad neviens no manis satiktajiem tur nav bijis, tāpēc tas, ko viņi par to domā, ir tikai no sekundārajiem avotiem gūts, nevis paša acīm ieraudzītais.
3.-Sep-2015 04:04 am
Šī doma man radās pirms dažiem gadiem, kad Krievija vēl pat Gruzijā nekaroja, tāpēc ar politiku nekādā veidā nav saistīts.
Pieļauju arī, ka vidējais Maskavas iedzīvotājs ar savu domu veidu diezgan krasi atšķiras no, teiksim, Krasnojarskas iedzīvotāja.
Tie paši cilvēki, bet ar pilnīgi citu mentalitāti. Ar tik citu, ka Latvijas krievus es par krieviem neuzskatu vispāri. To nemana uzreiz, to mana ja tur nodzīvo pāris gadus un tevi vairs neuztver kā ārzemnieku.
3.-Sep-2015 09:39 am
Tikpat labi tavs novērojums var būt selection bias. Tas ir, neviens jau vienkārši tic vai netic savām acīm. Tādas lietas nepastāv, jo starp acīm un apziņu ir vesela rinda domāšanas procesu, kas filtrē informāciju, tev pašam to neapzinoties.

Lingvistikā ir vesela rinda ir eksperimentiem ar mēģinājumiem pierādīt to, kā valoda ietekmē domāšanu. Kaut kādas smalkās ietekmes jau ir, bet tā nav nozīmīga, un šīs teorijas ir izgāzušās. Domāšanu ietekmē viss – arī klimats un ekonomika, kultūra un tradīcijas, un valodai nav nekāda īpaša loma. Bet tā bija tik vilinoša teorija, ka pat ik laikam uzrodas kāds jauns TED talk, kurā to cenšas uzcelt no miroņiem.
2.-Sep-2015 12:51 pm
bet kā Tu nonāci pie atziņas, ka 'vidusmēra Krievijas iedzīvotājam fakts nav tik viennozīmīgs'?
3.-Sep-2015 04:00 am
Kad Krievijas iedzīvotāji apsveica mani ar rudens iestāšanos pirmajā septembrī. Nav joks.
This page was loaded Apr 24. 2024, 12:37 pm GMT.