runājot par dižām Dienas uzvarām - man joprojām nedod mieru grāmatas “Džonatans Streindžs un misters Norels” fantastiskā recenzija. un pat tas, ka grāmatu lasījis neesmu, neliedz man kritizēt recenziju: galvenokārt tādēļ, ka recenzijā par pašu grāmatu tīri no kritikas skatpunkta ir varbūt kādi pieci vārdi. jo raugi, pirmās divas trešdaļas no recenzijas aizņem spriedelējumi par sociālpolitiskajām tendencēm desmitgadē pēc gredzenu pavēlnieka iznākšanas. es saprotu, ka ir forši pieminēt žanra klasiku, bet nu visam ir savas robežas! savukārt tā pēdējā trešdaļa nav nekas cits, kā grāmatas sižeta atstāsts. turklāt pat tas ir par stipru teikts, jo faktiski visa tur minētā informācija ir atrodama arī uz pašas grāmatas aizmugurējā vāka. un nav runa par to, ka tas būtu varējis būt izdevniecības sagatvots reklāmraksts, jo pat slavinājumu tur nebija, tur nebija vienkārši nekā!