Par spēlēm
Atmetīsim dambretes (vismaz tās uz 8x8 laukuma), kuras ir pietiekoši pārskaitāmas, bet par šahu viss ir greizi.

Sākot jau ar to, ka cilvēki, t.sk. tāds cilvēks kā Mihails Botviņņiks, bija pārliecināti, ka datori šahu spēlēs, tāds sīkums kā standartsituāciju sazubrīšana palīdz, bet, ja vien pozīcija nav 1:1 tāda pati, tad bieži izrādās, ka velns slēpjas detaļās (protams, ja man iepotētu, piemēram, Kasparova atmiņu, es spēlētu būtiski labāk, bet tas nepalīdzētu pret nolikšanu vienā gājienā), līdz pat galvenajam - kamēr datori spēlēja ar brute force metodi, tikmēr tos varēja apspēlēt visādi dunduki - lielais lēciens bija algortimu, vērtēšanas funkciju u.c. ar skaitļošanas jaudu nesaistītas lietas.

Par go nezinu gandrīz neko bez tā, ka tas bija palicis pēdējais lielais bastions human vs computer mačā (+ melnie un baltie akmeņi un bezgalīgais laukums un teritorija), tomēr pieļauju, ka arī tur konkrētikai ir sava loma. Tāpat, kā augstāk komentāros rakstīts, izskatās, ka pēdējam bastionam varētu sākt klāties grūti.