ok, bišķi par ambiciozu izteicos - ar "ne vienā vien" domāju vairāk vai mazāk divos.

viens ir... nu, teiksim, varoņa attiecības ar iedzimti ļaunajiem skolas huligāniem. Enderam, protams, daudz mazāk un, kas vissvarīgāk, pamatoti, kaut arī tie negantnieki ir mazāk cilvēki, nekā tie kosmosa kukaiņi ir cilvēki. bet nu nav arī nekāds "tas čalis sēž blakus smukai meitenei? rrriebīgais nelietis, acis tādiem izdurt, stabili, ka reipists vēl arī izrādīsies, visas meitenes taču grib tikai mani!", kā Vēja vārdā.

anyway, tā tāda lieta, ko pamanīju, nevis mana galvenā kritika Endera spēlei - kura man nepatikai, bet pārsvarā citu iemeslu dēļ. tomēr "tu esi labāks par viņiem visiem, un viņi visi tiks sodīti par stāšanos tev ceļā" mesidžs - nu tas ir diezgan riebīgs un tas ir diezgan izteikts abās grāmatās. kaut arī, vēlreiz, Enderā tam ir pamatojums, tādēļ nepiesienos.

otra un galvenā lieta ir tas, ka abas šīs grāmatas ir populāras, turklāt nevis twilight populāras, bet arī, kā redzam, tipa saprātīgu cilvēku vidū. sasodīti populāras, pat. un es līdz galam nesaprotu, kādēļ. teiksim, da Vinči kodus un tādus es saprotu, daudz ko saprotu, bet šos abus, kādēļ no visām bišķi above average savā žanrā grāmatām šīs abas ir tik nejēgā populāras, tā man ir mistika.