Matīsa iela, noieta visā garumā, izrādās, ir viena no krutākajām ielām galvaspilsētā. sākas iespaidīgi - ar, protams, kapiem, dzelzsceļu, diviem masīviem torņiem un - oho! - Russo-Balt, ne vairāk ne mazāk (jāpiebilst, ka viņiem gan nav izdevies saglabāt tik daudz pašcieņas kā rūpnīcai-veikalam "Darba spars", un tagad tur piedāvā kopēšanas pakalpojumus). nu vismaz es to nezināju. pēc tam ļoti patīk ielas uzskatāmā izaugsme - no varbūt ne tik ļoti labas uz tādu normālu, bet ne baigi glaunu, tālāk uz jau gluži elegantu, ar kafejnīcmaiznīcām un ko nu vēl, uz visai garlaicīgi birojīgo augšu.

vēl te ir tāda Mūrnieku iela. bruģēta un ar ķieģeļbruģētu ietvi. visādi citādi nekas īpašs. kas liek nedaudz brīnīties, kādēļ tieši tik caur un caur neievērojamai ielai tik glauna ietve. vēl - ielas nosaukuma plāksnes ir pat trīs valodās, un zem tām ir informatīvais stends par ielu nosaukumiem trīs valodās un kā tas vēsturiski un kā. jocīgi. jocīga iela.

prostitūtas uz Lienes ielas stāv taisni tādās vietās, kur es mēdzu piebremzēt, lai uzsmēķētu. nu un tagad es to nevaru darīt. nu briesmas, nu.

adekvātas pastaigu ielas, kādas Āgenskalnā bija lielais vairums, funkcijas te pilda gandrīz vai tikai Ādmiņu un Birznieka-Upīša ielas. kuras turklāt vēl nav savienotas. laikam būs jāsāk iet ap Grīziņkalnu un to baznīcu, vai arī braukt pastaigāties ar tramvaju.