šorīt twitera lasāmkontā (kurā nav ierakstu, bet ir divi sekotāji, wftbļe) blakus patrāpījās sekojoši tekstiņi:

@lianalanga: Latvija: valstvīri "nespēj" saskatīt cilvēkus, jo apkārt - tik daudz aizraujošu "skaitļu"...
@newscientist: if you think data means spreadsheets, think again: A portrait of humanity in the purchases we make http://bit.ly/TMvMu0

nu tas tā. Langas un citu ņemšanās lielā mērā ir par Sandras Veinbergas rakstu "Futbolista zemais horizonts jeb humanitārā kapitāla krīze Latvijā" - par to, kā fizika ir padomju noziegums pret cilvēci. līdzīga tēma ir Alises Tīfentāles rakstam KD par to, ka eksaktajiem studentiem būtu jāmācās mākslas lietas. un tam jau es piekrītu - iespēju robežās c daļās arī izmantoju šādu iespēju, bet nu 4 kp nav daudz. man gribētos, lai būtu vairāk (ne jau tieši tikai mākslās, bet arī kaut kādos normālos filosofijas kursos, ja LU tādi ir, arī valodās un tamlīdzīgi) - bet tad ir jautājums par apjomu, jo jau šobrīd 3 gados nav gluži viss, kam vajadzētu būt arī no konkrētās programmas tēmas. ne tikai pasniedzēji, bet arī liela daļa studentu (no tiem, kas pabeidza) piekrita, vismaz manā kursā, ka 4 gadu bakalaurs tomēr ir prātīgāka ideja. un tad jau atrastos vieta arī ne gluži pa tēmu kursiem, kuri, manuprāt, ir diezgan laba lieta. kaut vai tādēļ, ka cilvēkam ar akadēmisko izglītību piestāv būt ne tikai speciālistam, bet arī gluži vienkārši gudram.

cita lieta, ka tas strādā abos virzienos - arī humanitāro un sociālo jomu studentiem būtu jāpārzina matemātika tādā līmenī, lai nebūtu jāsaka "bet neviens no maniem draugiem nebalsoja par Šleseru, kā tas var būt, ka viņu ievēlēja!?", lai orientētos aizdevumu un tamlīdzīgi procentos; būtu jāpārzina dabaszinātnes pietiekami labi, lai zinātu, kas ir zinātniskā metode un to, cik fundamentāla ir atšķirība starp apgalvojumiem, kas ar to iegūti un tādiem, kas nav. varbūt pat, lai saprastu kas ir enerģija un kādēļ dubultie logi tur siltumu labāk.

bet Veinbergas raksts, kā vienmēr, izcils:

"Kur piedzimst aprobežotība formālas loģikas rāmī?" - šajā brīdī rodas pirmās aizdomas, ka Sandrucis nezina, kas ir formālā loģika un, kas vēl svarīgāk, ļoti ierobežoti rubī, ko pati vispār raksta.
"būtu vienlīdz labi jāpārzina gan termodinamikas likums, gan Šekspīra (Shakespeare) darbi" - cita starpā, ļoti kompetents vienskaitlis.
"Agresīvajai Padomju Savienībai (kuras sastāvā ilgi ietilpa arī Latvija)" - man patīk, cik augstu viņa vērtē savu lasītāju zināšanas.
"augstskolas turpina ražot «mežsargus darbam uz kuģa». Bez humanitārās kompetences."
"Kamēr augstākā izglītība Latvijā būs biznesa projekts, tikmēr Latvijas augstskolas un universitātes ražos vergus ārzemju laboratorijām." - ja tāds sajēgas par tēmu līmenis žurnālistam ir pieņemams, tad es tiešām varētu piehaltūrēt. piemēram: "Latvijas augstskolas ražo vergus ārzemju ghost writeru un sabiedriskās domas aptauju mērkaķu industrijām".
"Tātad intelektuālais kapitāls joprojām netiek novērtēts tikpat augstu kā eksaktais."
"Vai uzrakstīt šādu rakstu ir vieglāk, nekā veikt pētījumu ķīmijas laboratorijā?" jā, ir, pat ļoti. uzrakstīt labu rakstu, lūk tur jau varētu pastrīdēties.

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/440280-futbolista_zemais_horizonts_jeb_humanitara_kapitala_krize_latvija