suicide is painless ir ļoti iespaidīgs piemērs tam, cik apburoši izklausās smuka melodija + melns teksts. šī kombinācija man vispār liekas kaut kas lielisks - nu, "moonlight shadow", Beka "girl". bet lielākā meistare šim ir Keita Buša. nerunājot par ntajām atsaucēm uz šausmu filmām un literatūru (tai skaitā veselu dziesmu par manu mīļāko šausmeni ever), viņa dzied, piemēram, par sievieti kas izdara pašnāvību, jo gaida bērnu no sava brāļa, par kodolholokaustu, par nāvi noslīkstot, par raganu dedzināšanu - un tik smuki, ka, vārdos neieklausoties, lielākoties nemaz nepateiksi. un tas man liekas riktīgi kruti, jā.