pašreizējo situāciju varētu salīdzināt ar sūdu bedri. kaut kādā mērā jau tā droši vien varētu teikt visi, bet tas, kas dara manu gadījumu nepatīkamu, ir apstāklis, ka, pirmkārt, manai bedrei nav dibena, pret ko atsisties - uz ko paļauties, ja tā varētu teikt; un, otrkārt, virs tās, kā pārliecinos ar katru dienu vairāk, nav svaiga gaisa, uz ko tiekties. sūdi ir šeit uz palikšanu.