Nē, negribu nevienam neko pierādīt. Tā nav morāla atpūta. Un, ja vienu reizi no piecām es kādam kaut ko pierādīšu, tad tas tā brīža mazais gandarījums man nespēs kompensēt morālo nogurumu.
"Ne jau viss dzīvē sastāv no baudas vien" - jā, bet nevajag taču sev speciāli liegt baudu un uzspiest darīt kaut ko nebaudāmu, ja no tā var izvairīties, atrodot citu laika pavadīšanas alternatīvu. Turklāt pašam taču interesantāk sev ieviest sezonālos hobijus. Tiem paralēli, protams, var būt hobijs, kas ir visu laiku.

He, kāda jēga izdarīt kaut kādu spiedienu cilvēkam, kura dzīve rit neatkarīgi no tā, ko par to domā pārējie? Katrs taču tāpat turpinās darīt to, kas viņam patīk, pat, ja citiem tas riebjas. :) Katram taču savs subjektīvs viedoklis par kādu konkrētu jautājumu. Katram patīk kaut kas cits. Tāpēc mēs visi esam tik dažādi. Un tā dažādība man liekas ellīgi forša padarīšana. :)