nu man, piemēram, liekas visai neforši tas, ka algebras lekcijā pasniedzējs, risinot uzdevumu, nodzēsa rezultātu kādas sešas reizes un viņu bieži vien centās pielabot, kas, kā bija manāms, ieveda viņu šaubās par sava uzdevuma atrisinājuma pareizību, kas bija pamatoti. Ja jau viņš nezina, kā atrisināt, tad kā lai es zinu, ja viņš ir mans pasniedzējs? Viņš var kļūdīties / pārteikties / pārrakstīties vienu, divas reizes, bet ne jau sešas!
Man vajag skaidru vienu rezultātu, nevis jucekli ar kādiem sešiem iespējamajiem. Jo kā tad lai es savādāk izprotu vielu?

Un, ja lielākā daļa kursa nesapratīs vielu, tad pie tā būsim vainīgi mēs vai pasniedzējs? Es, protams, nerunāju par tiem, kuriem tas jau sen zināms, kuri to ikdienā dara, jo mūsu kursā, piem., ir arī tādi, kuri ir programmējuši un pašlaik strādā (līdz ar to viņiem tās programmēšanas lekcijas irbērnudārza padarīšana) un ir tādi, kuri no tā nevelna nejēdz.

ai, jā.