09.04.11-10.04.11 nakts
Perfekts vienas nakts sakars...
Dejas, kā priekšspēles... kas neko nesola, bet var būt tomēr.
Sarunas 3 valodās, jo puisis no Lietuvas, kaut arī dzīvo Latvijā.
Godīgums, smiekli un mīļums...
Pie viņa šaha spēlēšana uz grīdas...

Moments, kas man iespiedies atmiņā. Es uz balkona izeju kreklā pīpēt. Tīri auksts, bet man pohuj. Viņš neko nesakot atnest siltu jaku un apliek man apkārt un aiziet taisīt tēju.
No latviešu puikām, tādu jauku žestu biju tikai vienreiz piedzīvojusi.

Var būt vakaru perfektāku darīja tas, ka viņš bija vecāks par mani. Zināja, ko darīt un ko nē.
Smaids to visu atceroties vēl joprojām manā sejā mīt.

Un nevajag mainīties ar kontaktiem... priekš kam?
Nevajag sabojāt pirmo skaisto iespaidu ar ikdienas muļķībām.
Nevajag satikties 2x skaidrā un saprast, ka tu esi pilnīgi nepareizi novērtējis cilvēku.

Lai paliek tik skaistās atmiņas un smaids sejā.