No DE uz LV
Ar nokavēšanos, bet neliels ieskats manā ceļā uz karantīnu.

Trešdiena
Pēc paziņojuma, ka arī Vācija, Austrija, Šveice un ... vēl dažas valstis iekļautas "karantīnas sarakstā", lidosta bija pustukša un lidmašīnā 2/3 krēslu bija tukši. Lai mierinātu sevi un uzmundrinātu kolēģi, nopirku sev Rīgas Balzāmu un kolēģim. - labu konjaku. Berlīne mani sagaidīja tā, it kā nekas nebūtu noticis.

Ceturtdiena
Vācieši mierīgi ignorē pasaules notikumus, vizina mani māšīnās ar koka krustiem pie spoguļa un saka - mēs visi ātrāk vai vēlāk nomirsim. Neviens nekur nepiemin Kroņa vīrusu un neviens nesteidzas atcelt dienas plānus. Maucam. Tikšanos pabeidzam ar pozitīvu rezultātu un vienīgais, kas ir izmainījies - Berlīnes autobusos šoferi vairs nepārdod biļetes.
Ak jā, Rīgā atceltas mācības. Vecākajam bērnam paredzēta konsultācija pie universitātes profesoriem. Nolemju būt sociāli atbildīgs un pa nakti palieku pie draugiem, kuri tāpat klepo un ščauda kopš pabijām Izraēlā pirms divam nedēļām.

Piektdiena
Darbā panika, mērena bet tomēr. Mums objekti pa visu skandināviju, pārsvarā strādnieki no Latvijas, ja aizslēgs robežas, tad darbi apstāsies. Mājās - kasamies. Sīkie vēl purpina - uz laukiem nebrauksim, mājās nesēdēsim, etc. Lēnām palielinās klepus. Temperatūra 37,1

Sestdiena
Kašķi beigušies, klepus palicis, temperatūra .... praktiski normāla, bet vakarā atkal uzkāpj līdz 37,1. Ilgi sēžu un domāju. Un klepoju. Izlasīts vairāk kā vajag, noklausīts vēl vairāk. Lai izslēgtu smadzenes, ļaujos seriāliem. Pēcpusdienā piesakos uz testu.

Svētdiena
Kašķi beigušies. Visiem ir skaidrs, ka dzīvosim tuvu viens otra un lai to izturētu, jāpielāgojas. Kašķi nepalīdzēs. Trači arī ne. Sīkie aiziet uz veikalu pēc pārtikas, es aizbraucu uz Linezeru uztaisīt testu. Rezultatu sola pēc 24h. Mājās pusdienas, zole, viskijs un grīdas mazgāšana.


Ar paškarantīnu man nav problēmu un esmu gatavs izolācijai. Ja rezultāts būs negatīvs, tad laidīsim uz laukiem - tur vismaz var droši iet ārā un zināt, ka neviens cilveks tuvāk par kilometru nešķaudīs.