Aizbraucu līdz Vidzemes auKstienei. Atbrīvoju augļu kokus no ziemas kažokiem un piemājas mauriņu no pērno lapu segas. Bez izmaiņām sajūtās - rozes vēl zem sniega un es ļoti ceru, ka tās būs nosalušas.

Ieviesu jaunu gadžetu un tagad man pagažniekā iekārtojies bundzenieks, basists sēž kaut kur zem spidometra un Ēriks strinkšķina blakussēdētāja vietā. Ārā lietus, tumsa, vējš un nekas nevar būt labāks par nebeidzamu ceļu, siltu mašīnu un labu mūziku.