Apr. 23rd, 2024 @ 02:06 am Aiz maskas vienmēr ir cilvēks
Tags:

Vakar izlasīju Luīzes Pastores grāmatu Šis ir mans seriāls. Sen vairs neesmu nekāda tīne un arī tā nejūtos, bet grāmata ļoti aizkustināja. Lieliski uzrakstīta. Lai gan atšķirīga, bet noskaņas ziņā nedaudz atgādināja filmu Tizlenes. Nu tādā ziņā, ka pat ārēji stilīgie cilvēki var justies nedroši par sevi, vai viss ar viņiem ok. Un, jā, skaista meiteņu draudzība pāri visam. Dažas reizes pat paraudāju un pārdzīvoju līdzi. Arī deviņdesmito gadu beigu labs atspoguļojums, kaut gan man tur atgriezties negribas. Pati grāmata ir daudz dziļāka un nopietnāka nekā mans virspusējais apskats šeit (nāk miegs), redzēju pat sapnī kā galvenā varone manā vietā pasaka stingru nē, jo zina, kas viņai dzīvē ir svarīgākais, savu ceļu (sapnis bija par mani, bet kā filma, lomas manā vietā tēloja citi, daudz jaunāki cilvēki, tāpēc beigās šķita, ka nav nemaz par mani, jo tādā veidā tiek dota iespēja iepazīt daudzas citas man līdzīgas planētas). Vienā no grāmatas atvērumiem ir tests, kur var noteikt, kurš grāmatas varonis tu esi. Es, protams, sanācu pieaugušais, tātad par viņu grāmatā ir diezgan maz:)
Bet vispār tas bija pats vieglākais tests manā mūžā, kur nebija nekas daudz jāprāto, tikai jāseko norādēm, atbildot ar jā vai nē. Tev ir brilles? Jā. Tu noslēpumaini klusē vai mūžīgi vāries? Drīzāk pirmais nekā otrais variants, lai gan droši vien esmu kaut kur pa vidu, taču tik garlaicīga varianta tur, protams, nav. Tas arī viss, jau klāt testa rezultāts: "Apsveicu! Tu esi Juris! Tava superspēja ir tavās hameleonbrillēs - tu redzi citiem cauri kā rentgenā un tev sāp tas, ko tu viņos ieraugi. Tāpēc tev nav humora izjūtas un citi tevi var uzskatīt par sausiņu."
About this Entry
[info]kochka
Apr. 22nd, 2024 @ 11:01 pm (no subject)
Nupat konstatēju, ka Billie Eilish "happier than ever" beigas man totāli asociējas ar Radiohead "karma police" beigām un attiecīgi es intuitīvi gaidu, ka pēc tam skanēs "fitter happier" & that makes me happier than ever
About this Entry
[info]honeybee
Apr. 22nd, 2024 @ 10:04 pm (no subject)
how do u know when u are loved?
About this Entry
[info]az
Apr. 22nd, 2024 @ 04:05 pm (no subject)
nu ko, tuvojas skorpiona pilnmēness, muahahaha
About this Entry
[info]teja
Apr. 22nd, 2024 @ 03:30 pm (no subject)
love is a very safe space
About this Entry
[info]az
Apr. 22nd, 2024 @ 01:54 pm (no subject)
Pirmdiena 22.04

Pamodos ap 13.00, kaut aizgāju gulēt kā parasti.

Ārā sniegs. "Rīts" vēss. Dzeru ingvera tēju un sildos.

Vakar skatījos kandidātu turnīru šahā. Pēc vairāku stundu partijas divi galvenie pretendenti uz pasaules čempiona nosaukumu pēdējā kārtā partiju pabeidza
neizšķirti, un kandidātu turnīru uzvarēja jaunais spēlētājs Gukešs no Indijas. Tikai 18 gadu vecumā viņš spēlēs novembrī par pasaules čempiona nosaukumu šahā.

Līdz akadēmiskā gada nobeigumam Latvijā palikušas apmēram 8 nedēļas.

Iekopēju novēlējumu šai dienai:

"Tu vari visu,
Ja vien dari no sirds,
Kad radi ar smaidu,
Bet ieliec patiesu atdevi..
To var sajust,
Pat neko nesakot,
Jo sirdslietas
Nemaz nevajag izskaidrot.
Turpini,
Tev lieliski sanāk!!!
Lai patiesi laimīga radīšanas dieniņa🕊🦋🌼🌺🤗🤗🤗"
About this Entry
[info]eos
Apr. 22nd, 2024 @ 09:47 am (no subject)
kad atbraucu mājās no venēcijas, manī bija skumjas un kaut kādas dusmas, es it kā jau zinu, bet cik ļoti šis mākslas tirgus ir liekulīgs, cik neīsts, cik elitārs, kā mēs valdam un arvien vairāk izspiežam perifērijā tos, par kuriem it kā rūpējamies. koloniālisma izsāpēšana ir jauns koloniālisms, viss tik pārprasts, tik neīsts, tik formāls. un man taču īstenībā tas neinteresē, bet visi tā ieciklējušies. to, protams, nosaka arī biennāles tēma, bet vai nebija iespējams šo risināt, nevis patronizējoši uzsvērt atkal un atkal. (varbūt jāmēģina domāt citos virzienos, bet kādos.)
un tad - gandrīz pa taisno no lidostas - aiziet uz ROTKHO izrādi bija blieziens pa galvu. ļoti precīzs blieziens, ļoti labs blieziens. man ir savi iebildumi, protams, bet kopumā - perfekta dzīves dramaturģija.
no biennāles uz izrādi par mākslas tirgus liekulību.
About this Entry
[info]au
Apr. 22nd, 2024 @ 12:50 am Īsumā par svarīgāko iepriekšējā nedēļā
Lekcijā aizkustināja kāda palīdzošās profesijas speciālista atstāstījums par sarunu ar pacientu.
-Kāpēc tu ar mani strādā? Kāpēc joprojām vēlies sarunāties ar mani?
- Jo es tev ticu kā cilvēkam. Ticu, ka varu tev palīdzēt.

Tā jau ir, ka draudzīgas attiecības ir svarīgas, lai cilvēki uzticētos un atvērtos. Vienmēr apbrīnoju, kā šie speciālisti spēj nospraust robežas un saglabāt draudzīgumu. Varbūt tiešām autentiskums un godīgums pret sevi un citiem ir noteicošais?

Profesors Johannes Junkers arī teica, ka sekmīga terapija ir iespējama, ja tu zini, kur tu esi un ko gribi mainīt. It kā pašsaprotamas lietas, bet reizēm ir tik viegli aizslīdēt prom. Un šie paši jautājumi jāuzdod arī sev kā terapeitam. Kāpēc es to daru? Un kur vēlos nonākt kopā ar pacientu? Patiesībā jau jebkurā profesijā tādi jautājumi šķiet svarīgi.
About this Entry
[info]dombrava
Apr. 21st, 2024 @ 10:41 pm (no subject)
Current Music: Evgeny Grinko - Jane Maryam

Jo zobens nonēsā savu apvalku,
Un dvēsele izdeldē krūtis
Un sirdij jāapstājas, lai elpotu


----------------------------------------

So, we'll go no more a roving
So late into the night,
Though the heart be still as loving,
And the moon be still as bright.

For the sword outwears its sheath,
And the soul wears out the breast,
And the heart must pause to breathe,
And love itself have rest.

Though the night was made for loving,
And the day returns too soon,
Yet we'll go no more a roving
By the light of the moon.

/Lord Byron
About this Entry
[info]aborigens
Apr. 21st, 2024 @ 08:41 pm (no subject)
ak dievi, bet tās cenas, tās cenas!
About this Entry
[info]f
Apr. 21st, 2024 @ 01:27 pm (no subject)
baby raindeer: textbook projektora stāsts
About this Entry
[info]teja
Apr. 21st, 2024 @ 12:28 pm (no subject)
pieteicos "vārdu servisam" - darbnīcai, kurā man palīdzēs atrast vārdus
About this Entry
[info]virginia_rabbit
Apr. 21st, 2024 @ 10:06 am (no subject)
Tags:

Kā tam gliemezītim iet sīpolloku kastē, vai viņš neapēdīs manas izdīgušās paprikas?
es nevainīgi pajautāju un tad noskaidrojās, ka ar ciklamenu kopā nopirktais gliemezis gribēts apskatīt bez čaulas un pēc tam noskalots podā jo beigts un aizbraucis uz Daugavu
About this Entry
[info]neraate
Apr. 21st, 2024 @ 08:56 am : vizuālās pārvērtības
gaiši, gaiši pelēks lamināts un istaba izskatās kā no citas mājas. sienas, griesti, viss saskan, bet koka durvis un durvju rāmis ir izteikti siltā tonī un nepieskaņojas.
durvis mainīt negribētos - glītas un pamatīgas.

nez vai varētu nolakot vai nokrāsot ar kaut ko, lai mainītu toni?

es parasti esmu redzējusi ar nepiemērotām krāsām krāsotu koku, kas pēc tam nekad neizskatās labi, tas izskatās tikai nokrāsots, bet jābūt taču arī labajiem piemēriem?

About this Entry
[info]f
Apr. 20th, 2024 @ 09:40 pm (no subject)
"/.../ bet tādēļ jau nesastingst rensteles."
About this Entry
[info]krii
Apr. 20th, 2024 @ 07:37 pm (no subject)
Ar mani šodien uz ielas vēlējās iepazīties vīrietis vārdā Aleksejs. Prikoļna vigļiģiš. Pēc manas atbildes pārgāja uz latviešu valodu un teica, ka visiem tā esot jāzina. Tam es nevarēju nepiekrist. Aleksejam šodien bija bēda, ka izpircis savu telefonu no lombarda, bet nevarot atcerēties pin kodu. Es viņu mierināju, ka gan jau atcerēsies. Divus krustojumus vēlāk, noskaidrojis manu attiecību statusu, draudzīgi atvadījās.
About this Entry
[info]aborigens
Apr. 20th, 2024 @ 11:39 am (no subject)

izgājām lietū, paskatījamies Šantalas Akermanas filmu par Gazu, tuksnesi, mātēm, kas izdara pašnāvības un vārdiem, kad vārdu nav. uzzināju ka franču "ēzelis" cēlies no ebreju "mākonis"
About this Entry
[info]virginia_rabbit
Apr. 20th, 2024 @ 11:30 am Uzraksts nr. 10

I believe in power of tears.
About this Entry
[info]kochka
Apr. 19th, 2024 @ 11:31 pm Akmeņi un domas
Current Music: Desperate Journalist - Hollow

Šajā pelēkajā un aukstajā dienā galvā sāka skanēt dziesma, kuras nosaukumu pa dienu nevarēju atcerēties (tikai tagad atnāca), bet videoklipu gan spēju labi vizualizēt, jo varbūt pati dziesma nemaz tā neuzrunāja. Klipā galvenā varone satika dažādus cilvēkus, kuri pēc sarunas aiz sevis atstāja akmeņus. Beigās jaunajai sievietei bija pilna soma ar akmeņiem, ko varētu interpretēt kā vainas sajūtu, cilvēku pārmetumus vai citu problēmu (smagumu) uzņemšanos. Varbūt pat nevajag nodalīt. Pēc darba aizgāju uz parku salasīt dabas materiālus darbnīcai. Neko neplūcu, ņēmu to, kas zemē nokritis, jo vajadzēja tikai piecus, plus akmeni. Viss salasījās tik viegls un gaisīgs, pat skaists ķiršu koka zieds mētājās zālītē. It kā gaidītu tieši mani. Vēl dīvaini aptvert, ka pavisam nesen jautājumi: kur es esmu? kāpēc esmu šeit? šķita tikpat ikdienišķi kā elpošana. Un tie parasti radīja tādu kā drošību un mazināja apjukumu ik reizi, kad tos uzdevu. Savādi aptvert, ka jau kādu gadu tādus sev vairs nevaicāju, jo svarīgāk bijis vispār piecelties, kustēties, nokļūt no viena punktu uz citu utt. Varbūt tiešām smadzenes ir tik garlaicīgas, ka visu šo laiku bijušas aizņemtas ar to, lai es izdzīvotu, nevis reflektētu? Bet nu ir tik laba sajūta, ka atkal spēju domāt! (Ja vien tā nav ilūzija, ka domāju, hehe)
About this Entry
[info]kochka
Apr. 19th, 2024 @ 04:07 pm (no subject)
Poll #21666
Open to: All, results viewable to: All

?

View Answers

gribu cibu
3 (37.5%)

milu cibu
5 (62.5%)

About this Entry
[info]tragedy_q, posting in [info]aptauja