Albion

vakar bija divi patīkami notikumi - ališu brīnumjaukais dzīvoklis, kur uz otro stāvu ved svecēm rotātas kāpnes, daudz un tik, tik garšīgie gardumiņi (paldies, šorītējo pukstošo galvu krišnu bumbas nomierināja) un luīzes hauspārtijs, kurā ar kārli ļoti forši padejojām oldskūlajos ritmos.

turpmākās "brīvdienas" diemžēl zem darba dienu zīmes.

dzīrot (mums tagad ir party alias, šis tur ir populārs vārds) ir saspringtāk, kā... kā darīt, ko mazāk saspringtu. 3 dienas, 3 balles, 3 jubilāri. un nekas vēl nav beidzies. (jā, jā - to sauc par vērienu :D )

tu mierīgi sēdi starpbrīdī, joprojām nespējot noticēt, ka grieķu valoda tiešām ir beigusies, kad pēkšņi tev uzbrūk no mugurpuses, sabučo un noliek priekšā šokolādi.

nav nepatīkami. ^_^

tā negribas grieķu valodu mācīties, ka traks var palikt.

tikko māsas kundze, guļot gultā un lasot žurnālu, slinki noņurdēja apsveikumu krievu valodā, ko es neprotu uzrakstīt, BET tas man liek domāt par kādu citu šodienas jubilāru:

DAUDZ LAIMES DZIMŠANAS DIENĀ, EVĪT!

bērni ir visinteresantākās radības. emīls nevarot nosēdēt stundu pie friziera, kurš ar viņu visu laiku pļāpā, bet šodien no 8 grādus vēsā okupācijas muzeja, kur runāja un rādīja melnbaltu, sliktas kvalitātes filmu par franču grupu un kurtu fridrihsonu, viņu nevarēja dabūt ārā. es saprotu, ka tēma nebija saistošakā daļa četrgadniekam, bet kas tad? sēdēšana klusējot, nekustoties un salstot?!

starp citu, par to pirmo teikumu - tas nenozīmē, ka man patīk bērni. līdz šim esmu sastapusi divus, kuri spēj pārvarēt "fuj, sīkais" barjeru. bet kādi divi! ^__^

40 ls, 30 min un vari uzzināt, ka viss kārtībā. es, protams, nesūdzos, vnk priecājos, ka ārstiem laba dzīve ^__^

šodien sēžam ar mammu gustavbeķerejā, uz kuru sen gribēju aiziet, bet vīlos, jo galdiņš bija netīrs un tualete drausmīga (bet kāda marcipānmaizīte, mmm) un domājām, ko padarīt šodien. rezultātā visa pēcpusdiena valsts mākslas muzejā, jo nekad tur vēl nebiju bijusi (inteliģence, YO!), ilgi skatījāmies un audiogidā klausījāmies krievus, bet pie purvīša un rozentāļa sāka zvanīt zvaniņu, kas signalizēja, ka jāvācas. draņķīgi, - tagad būs vēlreiz jāiet skatīties, kas tad tas ir, ko uz kartiņām štancē.

man tik sarkanas acis kā laboratorijas žurkai.

ja man kādreiz gadīsies nopietnas ķibeles ar vēderu, piemēram, grūtniecība, es visticamāk nojūgšos/nošaušos. es mirstu nost jau no pavisam niecīgiem sāpju iemesliem.