.šo ierakstu veltu ģimnāzijas direktorei gaumales kundzei.
šodien sēžam ar mammu gustavbeķerejā, uz kuru sen gribēju aiziet, bet vīlos, jo galdiņš bija netīrs un tualete drausmīga (bet kāda marcipānmaizīte, mmm) un domājām, ko padarīt šodien. rezultātā visa pēcpusdiena valsts mākslas muzejā, jo nekad tur vēl nebiju bijusi (inteliģence, YO!), ilgi skatījāmies un audiogidā klausījāmies krievus, bet pie purvīša un rozentāļa sāka zvanīt zvaniņu, kas signalizēja, ka jāvācas. draņķīgi, - tagad būs vēlreiz jāiet skatīties, kas tad tas ir, ko uz kartiņām štancē.
K.B.