Albion

smirdīgā, emancipētā rietumu pasaule - pati iztīrīju izlietnes un dušas caurules.
stulbā, emancipētā rietumu pasaule - nemācēju pareizi salikt atpakaļ.

es strādāju līdz pieciem rītā nevis tāpēc, ka esmu darbaholiķe, bet tāpēc, ka esmu slinkoholiķe.
man noteikti nav nekāds labs, darbīgs pacēlums ap trijiem, man tad pavisam noteikti jau nāk miegs tik ļoti, ka es kļūstu vēl neuzmanīgāka un vēl lēnāka, tomēr ap trijiem iestājas tas lieliskais brīdis, kad NEKUR NEKĀ nav, neviens neraksta skaipā, feisbuks neapdeitojas, twitterī nečivina, icā un mājās visi čuč.

pieceļamies divpadsmitos, iekārtojamies gultā skatīties ēšanas raidījumu (jau no paša rīta, pilnīgs hārdkōrs), pēc kādas stundas luīze paņem datoru un žēlīgi nopūšas: "žēl, ka datorā nav programma, ar kuru paskatīties, kas mums ledusskapī."

luīze (veikalā): tu paņem daudz, pie kases samaksā kā par ļoti daudz, bet mājās izrādās, ka nekā nav.

man šobrīd ir kādas miljons (nu labi, 5) lietas jeb drīzāk nodarbes, kurām visām man vajadzētu (vismaz teorētiski) sagādāt prieku, bet tas viss mani tikai dzen arvien lielākās šausmās un nepatikā, un rezultātā ir tā, ka nekad vēl neesmu tik ļoti gaidījusi jūliju. no otras puses - gaidīšana taču ir svētki. (balss galvā: jā, kā tad)

šīsdienas lielākais prieks par agro celšanos (6os no rīta cilvēkam, kurš pieradis celties pus1os. ūbermensch.) radās vēlme ieviest stingrāku režīmu (tēlot kantu).
šīdienas pusprieks - pirmā krievu valodas lekcija. žanna izrādījās pārsteidzoši forša (piedod, ž., bet tavs lu portrets nav glaimojošs), toties neko nesapratu no gramatikas, kuru viņa stāstīja krieviski.
šīsdienas neprieks - izskanējušie minējumi, ka ar aprīli rpg cauri. vajadzēja uz šo nedēļu atstāt efezu lūgties telbrinu par pretējo.
šīsdienas naida moments - agrais vilciens. (copy - paste inxa ieraksti par sab. tr.)

man sāk trūkt ideju, ko vēl tādu varētu izdarīt, lai atliktu ķeršanos pie filozofijas.

mans vecaistēvs ir izdarīgs un zinošs cilvēks, bet vienā jautājumā viņš ir kļūdījies, tas ir, sakot, ka labs labu nemaitā. garšīgā burkānu sula + foršā grāmata nav "nemaitā".

man dzeja tā īsti nekad nav patikusi, nu čaklais vai nedaudz šlāpins, bet tā pa lielam - nē. un tāpēc man nekad, nekad nav bijušas ambīcijas rakstīt dzeju, pat slepeni vismazākajā kladītē ne. tomēr - no likteņa neizbēgsi.

d. saka, ka daudziem dižajiem dzejniekiem esot nepārtraukti bijusi paaugstināta temperatūra. tikko pamērīju - 37, 4. un tā var pamērīt gandrīz katru dienu. nu ko - jānoslēpj visi rakstāmrīki, jāsadedzina blociņi un jāaizslēdz laptops, varbūt tas sliktens atkāpsies.

virtuvē gaida pica, alus un gumijkončas un man liekas, ka tas tā gaumīgi iederas teātra apmeklējuma vakarā - vispirms pasnaust, paplaudēt, tad pierīties un atraugāties. harmonija.

bet vispār jau es muldu, govju teātris bija lielisks, tāds mīļš un mazliet sentimentāls. vispār d. saka, ka tas esot piemineklis aizejošajam. tad jau tā arī ir.