Albion

besī, ja kāds izbojā manu slimošanu ar savu slimošanu.

nu, lūk, uzrakstīju to refleksiju par kanta rakstu, kas ir apgaismība, bet man kauns sūtīt. točna kauns.

daudz rakstot ar pildspalvu sāk tirpt īkšķis - nez, tas uz laimi?!

citādi - ļoti priecīga diena ^_^

d: es tev jau piecas reizes saku - neliec miskastē rimi maisiņus, man pēc tam nav kur drēbes likt.

gan greizsirdība, gan gribēšana, lai otrs dara man pa prātam bojā attiecības. kad tā ar prātu to apsver, liekas tik loģiski un pareizi, bet, kad atnākuši niķi, tad prāts pie kājas (cik jocīgi, jo tur pat nav kaulu smadzeņu. laikam nav.)

pēc ilgas gribēšanas, beidzot aizgājām uz taku. forša, forša vieta, garšīgs ēdiens un vispār jauki. un vispār lielisks vakars, un es lielos, jā. :D

un runā ar d. par dokumentālo kino. (jo tad tas nav jādara man.)

es sāku saprast tos cilvēkus, kas ir sajūsmā par koučsērfingu. vakar pirmo reizi uzņēmām sērfotāju (un godīgi sakot, tas turku čalis tiešām izskatījās pēc sērfera - pagari izspūruši mati, iedegusi āda un (didzi, nelasi!) muskuļi pareizajās vietās) - lieliskas 24 h. ^__^

piezvanīja man jau trijos pa dienu un es domāju - fak, ko mēs tik ilgi kopā darīsim! nu, lūk, ko mēs darījām - griezām kaudzi ar katalogiem, pārbīdījām mēbeles, iepirkāmies, gatavojām ēst, dzērām alu, gājām klausīties gaujartu studentu klubā, didzis un mirač šodien brauca uz jūru, un galvenais - daudz runājāmies un daudz, daudz smējāmies.

bija lieliski! ^__^

var just, ka brīvlaiks beidzies - sapņoju par eviju, rudzīti, ati, lauru un dāvidu. un ne jau visiem vienā sapnī.

kā mani kaitina, ka satraukuma brīžos visu laiku vajag čurāt. tas ir - nevajag, bet ir tā sajūta. un es nekad nelaižu garām iespēju uztraukties. šoreiz par JD prezentāciju.