es strādāju līdz pieciem rītā nevis tāpēc, ka esmu darbaholiķe, bet tāpēc, ka esmu slinkoholiķe.
man noteikti nav nekāds labs, darbīgs pacēlums ap trijiem, man tad pavisam noteikti jau nāk miegs tik ļoti, ka es kļūstu vēl neuzmanīgāka un vēl lēnāka, tomēr ap trijiem iestājas tas lieliskais brīdis, kad NEKUR NEKĀ nav, neviens neraksta skaipā, feisbuks neapdeitojas, twitterī nečivina, icā un mājās visi čuč.