citu ārprātīgo dzīves

Es turpmāk vis kaut ko saukšu par kuratoriālajām praksēm.

Izmantoju Bites darbinieku priekšrocības un iegādājos Google Pixel 10a par īpaši izdevīgu cenu.

Man nav bail no droniem, jo manā pusē ir tas pats dievs, kas aizsargāja Daniēlu no lauvām.

"jā, reizēm kāds vārds aizmirstas
it īpaši, kad nākas runāt publikas priekšā
kad tu stosties un bezpalīdzīgi
lūkojies kādā pazīstamā sejā
cerot, ka pamukušo vārdu
kāds pateiks priekšā
pēcāk mulsi nosaki
nē, nevaru atcerēties
un maini sarunas tematu

bet parasti jau vārdu netrūkst
trūkst, ko teikt
trūkst kā tāda
ko patiešām būtu vērts pateikt
nemaz jau nerunājot par to
ko nedrīkstētu noklusēt
ļoti maz dzīvē tādu lietu
kuras nedrīkstētu noklusēt"

Ilmārs Šlāpins

Skater boy rocking up MTV.

Unwwwwwwwwwwwwwwwavering faith.

Latvijas atbilde.

Ko tagad darīs ar to Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu?

kama kefīrs
negaršīgs kvass
ļoti daudz craft sidru veikalu plauktos un pie tam - ar labu izvietojumu
neredzēju nevienu maximu
viegli pārsteigts par nepārtikas preču mega sortimentu
daudz kafeinizētu ūdeņu
autobusu pieturas ar sienām, logiem un durvīm (kā atgādinājums)
kaut kāds džeks kuram pieder viss Kassari ciems
10 coop'i uz salas ar 9000 iedzīvotājiem

bārā izpildīju alkohola testu, ieguvu rezultātu 0.2 promiles, pēc pusstundas tiku ceļu policista apstādināts
ciematā ar 700 iedzīvotājiem apmeklējām "autentisku" (pēdiņās jo neesmu bijis taizemē) taizemes ēdnīcu

no sestdienas 3:00 līdz svētdienas 20:00
885 km

noteikti vieta kur atkal atgriezties atkal, un cerams beidzot izbaudīt lēnāk

es joprojām esmu uz viegla haja, kas pat netika iecerēts

Dodoties prom no bibliotēkas, vestibilā dzirdēju divu jauniešu sarunu. Aizķērās viena frāze: "Tomēr dzīvē pats galvenais ir kalpošana." Domās pie sevis noteicu: "Ļoti skaists redzējums, bet jābūt uzmanīgam, lai neizdegtu, jo īpaši, ja esi dzimis overachiever (maksimālists)." Ha, man jau pielipuši anglicismi. Tā nu labojumu atstāju iekavās, lai atcerētos šādu faktu.

vakar, kad gāju uz veikalu, viens no strādniekiem teica, lai kādā brīdī es aizejot uz jēkaba katedrāli – viņš esot palīdzējis renovēt foajē. grāmatnīcā nopirku biezu mapi un M paķēru arī anglisku kalvīno. promejot, acī iedūrās smuks, vientuļš vāks, vienīgais plauktiņā, un tas bija šlāpina “never”, bet zem tā slēpās pēdējais eksemplārs latviski tulkotajai hildegardei no bingenas. neko daudz par viņu nezināju, tikai to, ka ļoti forša mūķene – dzejniece un komponiste, un kaut kur biju lasījis, ka tikšot tulkota latviski, bet nebiju redzējis nekādu ziņu, ka jau izdota. tad nu nopirku arī to, un hildegardes iespaidā aizgāju arī uz jēkaba katedrāli. pie katedrāles ieejas bruģakmenī iestrādāts bronzas gliemežvāks, ko pulē kurpju zoles. foajē ap griestu lustru ērkšķu vainadziņš. par 20 centiem nopirku svētbildīti, ko izmantot par grāmatzīmi hildegardei, un noskatījos pārdevējas sarunā ar kādu apmeklētāju, kura viņu sveicināja ar ”lai slavēts jēzus kristus”, un tad apmeklētāja čukstu balsī metās teikt, ka viņu sauc daiga, un ka viņa pārdevēju pazīstot, bet pārdevēja “daiga” saklausīja kā “dārgi” par viņas veikaliņa piedāvājumu.

- es esmu daiga!
- dārgi, ja?

mājās otrs strādnieks pēkšņi sāka man stāstīt, ka viņš sestdienās palīdzot jēzus sludinātājiem uzlikt galdiņus un vārīt tēju pie makdonalda pretī brīvības piemineklim, un ka viņš man varot iedot laikus, ja mani interesējot.

un tad manās rokās nomira telefons, kamēr bildēju zirnekļu tīklā iekritušu kastaņa zieda putekšņlapu, kas izskatījās pēc āķa, pēc J, un griezās uz riņķi, it kā zirneklis makšķerētu gaisā. ekrāns iesprūda kameras režīmā – sastingusi motion blur bilde, kuru nevarēju izslēgt, telefons it nemaz nereaģēja. tagad tas ir tumšs un neļaujas uzlādēties, bet tas jau mēnešiem darbojās sprāgoņa režīmā.

vāru sardeles blakus datoram, gaidot e-pastā ziņu, ka varu iet pakaļ jaunajam telefonam. putekļu ir tik daudz, ka ik dienu, uz galda pārvietojot priekšmetus, tie atstājuši jaunu ēnu – putekļu rentgenu.

Ja runājam par vieglajām automašīnām, es gribētu lietotu Nissan Micra ar manuālo ātrumkārbu.

Latvija.

KKC terase - vieta, kur gaisā sajaucas gandžas un valmiermuižas "friša" aromāti.

Strazdi no rītiem vēl nesen tik dzirkstīgi čivināja. Tagad viņi sasaucas ķērcot.

Laikam pavasaris jau pārtapis sadzīviskajā ikdienā ar visiem šitiem "Kur liki algu", "Tu dari nepareizi" un "Iznes eglīti".

vakar bijām ballītē, kur ietusēju ar draudzenes vecākiem un tagad ļoti gribu uz teātri. par Freimani un par Rītiņu un iespējams vēl kaut ko

Aizkustinošākā daļa koncertā bija strazda ielidošana telpā un dziedāšana līdzi mūziķei. Tātad putni var dziedāt arī savam "priekam". Uzreiz pazuda nogurums un nožēla, ka nepaliku mājās.

"viss būs lieliski", man saka kastaņu lapu plaukstas vējā, sauleszaķis uz griestiem, trīs baloži, kas mazgājas peļķē, un visu pieneņu sejas.