citu ārprātīgo dzīves

redzēt feisbukā nekrologus ar savu, vai tuvu tam, dzimšanas gadu. Līdz 40 gadiem es vēlējos nomirt, tagad es vēlos dzīvot, pie labas veselības un skaidra prāta, līdz 102!

Pēdējā laikā cilvēki nāk īpaši sasmaržojušies. Un es visu laiku uztraucos, vai nesaslimšu, jo logu turu vaļā pus dienu, un tas man ir ātrākais veids kā saaukstēties. Pagaidām paveicies. Kā kāds jauks cilvēks internetā teica: "Parfum should be discovered not announced." Acīmredzot lielākā daļa domā savādāk! Vispār nevaru saprast, kā var lietot tos briesmīgos alkoholiskos ķimikāliju kokteiļus. Fui.
Tāpat pēdējā laikā krīt uz nerviem tā viena pašvaldības iestādē strādājošā iezīme, ka te nāk visādi. Vajadzētu apgūt absolūto pofigismu, bet kā lai to izdara? Visvairāk tracina tie smirdīgie, naglie ar novirzēm, kas nāk gandrīz katru dienu (jo šiem nav ko darīt). Un neko nevar padarīt, tikai jācieš :(.
Uz pozitīvākas nots - cenšos ēst vairāk OBV. Vainošu algoritmu tajā. Tēmēju uz 60g dienā, bet tas nav viegli - jāpiedomā, jārēķina un jāēd daudz vairāk. Ja sāktu sportot, tad būtu vēl vairāk! Kā to var dabūt gatavu? Lai gan tas varbūt man ar manu švako gremošanu liekas grūti. Bet cenšos! Arī bišku vairāk kustēties, lai mēģinātu tikt ārā no tās zombiju būšanas.

Es izdomāju, ka varētu kaut ko ierakstīt katru dienu. Un pirmais, ko es izdarīju, vakar neko neierakstīju. Neesmu droša, vai dienasgrāmatas rakstīšana ir tajā virzienā – vairāk kaut ko darīt? Vai tomēr tā ir pasivitātes un eskeipisma forma. Man it kā liekas, ka pirmā, bet ir bail, ka es sevi mānu, pamazām apaugot ar dažādiem dienas rituāliem. Tur jau ir divceļu lūgšanas meditācija (izklausās ļoti aizdomīgi šitā te uzrakstīts) ar rakstīšanu ar roku, rīta vingrošana ap 5x nedēļā, drukātas grāmatas palasīšana rītā un vakarā. Un tagad varētu nākt klāt vēl dienasgrāmatas rakstīšana. Vai tas palīdzētu man rakstīt to, kas man ir jāraksta, vai gluži otrādi – radītu ilūziju, ka es kaut ko lietderīgu daru arī tad, kad es neko īstenībā nedaru?
Šodien es sadusmojos, ka mans plediņš (tas, ko es nopirku pirms 9 gadiem, kad gaidīju bēbi ar vīziju, kā es zīdīšu, tajā ietinusies; sastāvā kašmirs un tamlīdzīgi, nu jau vairāki caurumi, viens no tiem vēl nav aizlāpīts) / nu jau pusgadu pazīstams arī kā mana vingrošanas sedziņa, bija smuki salocīts, lai kaķītim ir uz kā gulēt. Es jau parasti pati viņu saloku, lai kaķītim ir uz kā gulēt, bet pirms pāris dienām biju izmazgājusi un pēc apžāvēšanas uzmetusi uz dīvāna atzveltnes, sak, lai pavējojas. Šorīt eju vingrot un salocīts, turklāt ar kreiso adījuma pusi uz augšu, kā es nekad, nekad nedarītu. Skaidrs, ka O., un skaidrs, ka man nevajadzētu būt žēl, bet pēkšņi palika – kaķītim ir tajā pašā istabā salocīti un izlikti uz dažādām mēbelēm vēl 3 lēti, sintētiski IKEA plediņi. Blakus istabā vēl kādi 2. Nu kāpēc viss ir kaķītim? Un tas nekas, ka kaķītis ir pēc izcelsmes mans un O. tikai adoptējis. Un tyas nekas, ka man visa kā gana (nu, tur uzmanības un mīlestības un gādības). Domāju, par ko man dusmas. Gan jau par to atkal, ka viņš ir labāks kaķīštētis, nekā es kaķīšmāmiņa. Kaut vispār man tas labi der. Es savu vērtību neesmu sasaistījusi ar laipnību pret dzīvniekiem vai bērniem, bet reizēm jau uznāk.

Latvijas lati.

ko tu šitādā laikā velc mugurā?! visjēdzīgākais šobrīd ir mans baltais mētelis (15€, new yorker), bet nu balts nu

citās ziņās beidzot atkal esmu gandrīz pēc cilvēka. vakar pamodos nogulējusi kaklu vecās traumas vietā - 9.klasē atmuguriski kūleni metot palika 'šķībs kakls' kā rentgena diagnozei ierakstīja ķirurgs, biju 3 dienas slimnīcā, ik pa laikam gribētos normāli aiziet pie kārtīga ārsta un saprast cik tur slikti ir. vakar smērējos ar diclac, divas reizes biju dušā un atlaida

un vispār tieši šobrīd ir priecīgi - vakar draudzene uztaisīja ilgos nadziņus un Cosmo, izlasīju Ķīmijas stundas, šodien biju dušā, uzliku mazgāt vilnas bītleni (kur var nopirkt mazgājamo vilnai ar lanolīnu? Drogās nav), paēdu brokastis, nomazgāju traukus un pat ar visu veļas izkāršanu un matu žāvēšanu darbā būšu laicīgi

No noklausītajām sarunām - kāda sieviete līksmi uz Akmens tilta pa telefonu (krieviski): "Negribējāt krievus - saņemiet Ramadānu!"

Raidījumā "Zināmais nezināmajā" kāda pētniece par jaunu vēža ārstēšanas metodi (uzbudināti): "Un, kas man ļoti patīk - ka tas aiziet arī līdz metastāzēm!"

"Latvijas krāsa rādās sudrabaina un pelēkzila."
Intuitīvi šķita, ka tā tas arī ir, pat ja izteikti krāsas neredzu.


Joka pēc izpildīju testu, jo reizēm arī tēlus redzu krāsās, bet rezultāts manu skepsi apliecināja: "Iespējams, jums piemīt sinestēzija, bet tā nav īpaši izteikta." Taču, vai testu rezultātiem vispār var uzticēties, ja citā īpašību testā godīgums man bija zemā vietā? No otras puses, ja nebūtu to centusies godprātīgi aizpildīt, tad taču šai īpašībai būtu bijis jābūt augstā vietā.

roncijs saka: "varbūt vienkārši nepiedzeries?", bet tas nav nemaz tik vienkārši!

turpmāk reliģiski lietošu heštagu #swak

šodiena bija laba, rīta pusē izdarīju padaudz svarīgu sīkumu. un tad kad bibliotēkas lasītavā nīku gaidot kad iesim vijolēt, piezvanīja no servisa, ka mašīna vaļā, bet iedarbināt nevar, jo.. nav īstā atslēga

tā bija ņemtne uz stundu, adrenalīns un izmisums un daudz atkārtotu telefona sarunu ar visādiem vīriešiem un beigās jau viss beidzās labi - aizveda vīrs viņiem otru atslēgu lai var sākt kaut ko darīt, uzzīmējās nepareizo atslēgu īpašnieks ar manējām, paspējām izvijolēt un gāja labi un man bija līdzi Vārtsargs un jūra, kas ir brīnišķīga, brīnišķīga grāmata, bet mājās nākot lija lietus, niknajam pundurim sāpēja kājas, es esmu šodien nostaigājusi 6,2 km, rīt jāceļas lai agri izietu no mājām un vēlu būtu atpakaļ un es esmu kā šņuk šņuk nabadziņš no Evijas Vēberes dziesmas, tikai man vēl jāpalasa priekšā kaut kāds nonsenss

nopūta, žesc

Nu, tad mēģināsim saprast, ceru, ka šeit kāds atsauksies šai mazajai izpētei.

1. Vai milleniāļi ir reāli? (Un citas paaudzes?)

2. Vai jūs pats/ pati identificējaties ir kādu paaudzi/ vecuma grupu?

3. Kā jūsu ģeogrāfiskās un kultūras vides specifika jūsuprāt ietekmējusi attieksmi pret piederību kādai paaudzei?

Paldies par atbildēm!

samaksāju sodu par stāvvietu (pusi man piedeva), vienu pasūtījumu pārliku uz pakomātu un saņēmos beidzot izpētīt kas man tur e-pastā ir par tām octām. atradu, protams, arī savu 'palīdzība uz ceļa' polisi, kuru otrdien, kad mašīna izbeidzās uz Lubānas ielas, nevarēju atrast. tos divus simtus skaidrs, ka man neatgriezīs, jo evakuatori laikam ne tikai izģērbj plikus un nabagus, bet arī kvītis nedod, bet vismaz izprintēšu lai stāv mašīnā arī tā sirdsmieram un citai reizei. tagad drusku jāpalasa vai jāpaguļ, jo rumpis domā, ka mani tūlīt ēdīs zobenzobu tīģeri un spēka piezvanīt servisam ar cik? kas? un vai vispār šobrīd nav

diametrāli pretēja ideoloģija

potenciāli kaitnieciska informācija

pierādījumos balstīta pornogrāfija

love/heat attiecības ar gabalu "you and me" no mild high club

jo tas izklausās tieši tā, kā skanētu mans muzons. kurš šobrīd ir iesprūdis garageband failos uz divu paaudžu aizstāta maka

un vai es pieminēju, ka mans skaistais efeju žogs ir nosalis/nodedzis un tagad ir brūns kā kaka

Lisabonā, protams, rādās arvien vairāk un vairāk lietus. vnk zaibis iztērēt dafiga naudas, lai sēdētu viesnīcā. ānu, jā, viesnīca vismaz ir smuka un esot labas brokastis, varēšu rīt un rīt.

bet, lai uzlabotu omu -

vakar nomazgāju logus un nonācu pie secinājuma, ka jāmaina žalūzijas - 2 logiem ir gandrīz 20 gadi, savukārt tam, kas tieši uz dienvidiem - 12, bet saule darījusi savu darbu un plastmasas detaļas vnk sadalās.

ļoti pašpārliecināti devos uz Alan Deko atjaunot veco pasūtījumu un, pļurkt matilde, govs apdirsa deķi - viņi vēl taisa starpstiklu žalūzijas, taču tas bēšais tonis, kas man bija, vairs šāda tipa žalūzijām nav pieejams. var dabūt sniegbaltu, melnu, zaļu sarkanu, lol

ātri gūglēju un atradu, ka Montāžnieks DĒ arī piedāvā šadu tipu, metu un braucu. lai uzzinātu, ka mājas lapa melo un tādas viņi netaisa.

un neviens netaisa, neviens, kā man tagad būt??? jo vinai vērtnei viss izjuka pa gabaliem un es jau izmetu nafig.

šis ir labākais iespējamais risinājums vecajiem, dubultajiem koka logiem

tā, divas lietas.

pirmā - klusi mēģinu ieviest "tailgating" kultūru latvijā. tas notiek tā, ka es paņemu ēdienu līdzņemšanai, stāvlaukumā atveru bagāžnieku, apsēžos tajā, un notiesāju savu ēdienu. kolosāls amerikanizējums.

otrā - es nesaprotu, kur pazaudēju savu depo kvadrātaino desu picu. es par viņu samaksāju 2 eiro.