Nemaini ēšanu krasi, maini pamazām, lai ķermenis pierod. Citādi, protams, ķermenis stresā, kaut kas nenotiek tā, kā pierasts, bet dari/izmaini kaut ko pa bišķiņam - nu, vienu lietu nedēļā. Tad vajadzētu būt +/- ok. Es nezinu, kā ar svaigēdājiem, bet zinu jaunās mātes-vegānus, bērni veseli kā rutks. Bet nu tās mātes tad arī meklē, ko un kā ēst, lai nodrošinātu pilnvērtīgu uzturu.

Un sportot mierīgi vari pasākt, tāpat pamazām. Es atsāku skriet 6 nedēļas pēc dzemdībām, tiesa, man bija šādas tādas problēmas, skrēju baigi maz sākumā, bet daudz staigāju. Kad E bija 2 mēneši nogāju kalnainu pusmaratonu (nekas baigi kruts jau nebija, vidējais 6km/h), tagad, kad viņai bija gads un 2 mēn, noskrēju to pašu pusmaratonu ar E ratos. Nākamgad jaunākajai personai būs 5 mēneši (mātes dienas pusmaratons) - plānoju iet/skriet atkal, tiesa, šoreiz bez ratiem. Tagad arī mēģinu pa laikam izskriet, biju piebremzējusi, jo noķēru saaukstēšanos, bet šonedēļ atsākšu.