Jā, ir arī tie labi brīži un dēļ tiem jau ir tik grūti pieņemt lēmumu aiziet. Man šādu lēmumu palīdzēja pieņemt tas, ka sakrātais aizvainojums bija tik liels, ka vadzis lūza un bija skaidrs - pietiek, nav ko čakarēt nervus sev un tam otram. Vienīgi - ja ir bērns, tad, domājams, šādu lēmumu pieņemt ir vēl daudz grūtāk. Bet nu - dzīve ir tikai viena.