Man arī agrāk bija grūti ar visiem, domāju, ka tāpēc, ka es vispār drīzāk esmu noslēgta un intraverta, kaut arī pēc citu uzmanības it kā tiecos. Agrāk es arī biju tāds, kurš tup mājās un lasa grāmatas, un, kad nonācu situācijās, kurās bija cilvēki, ar kuriem man ļoti gribējās sarunāties, es vienkārši to nespēju, jo man nemaz nebija tādas sarunāšanās prakses, kas laikam ir ļoti bēdīgi. Man tā nespēja runāt ir ļoti liela problēma. Vēl viens iemesls - es bieži nemaz nespēju sarunā formulēt to, ko man gribas pateikt, vārdi neatnāk, ir tikai izplūdušas idejas, es drīzāk esmu rakstītājs, nekā runātājs.
Tagad ir tā, ka milzīgas problēmas sarunāties man ir tikai tad, ja pret cilvēku ir kādas neizrunātas jūtas, es varu sēdēt, tupi skatīties uz kādu, kurā esmu samīlējusies, bet nespēt pateikt nevienu vārdu, kas, protams, no malas var būt ļoti aizkaitinoši un muļķīgi.
Nezinu, kā šito var pārvarēt - man šķiet, ka man situācijas uzlabošanās ir saistīta ar kaut kādu atvēršanos pasaulei kopumā.