Diezgan jocīgi mosties 9-os – ilgāk vienkārši nenāca miegs.
14:30 jau esmu pārlasījis visu internetu, labi pabrokastojis, pārspēlējies Borderlands līdz ūkai, un jau ķeros pie darbiem. Savādi, tik agri

Brooks C17 ir mans mīļākais velosipēda sēdeklis uz mūžu.

Vincit Online.

If I die young, bury me in satin, lay me down on a bed of roses, sink me in a river at dawn, send me away with the words of a love song.

Kad es domāju par to, ka Niks Lands pārcēlās dzīvot uz Ķīnu, es to iztēlojos kā brāļu Dentonu izceļošanu uz Hongkongu slavenajā vidospēlē Deus Ex. Varbūt es arī varu būt mazliet kā JC Dentons un emigrēt uz Ķīnu kopā ar ģimeni, lai nodrošinātu saviem bērniem gaišu nākotni.

sad eyes, messy hair -
there is still enough time
to go home

vakar I. atsūtīja bildīti ar vienu no savām kastēm un palūdza, lai kaut ko par to uzrakstu. agri aizmigu, ziņu izlasīju tikai šorīt, tad nu šorīt tas bija pirmais, ko darīju - ja Zanei kaut ko tādu palūdz, tad ir uiui... tad tas ir kā vērsim sarkanu lupatu parādīt. nē, nu, labi jau labi. vispirms aplēju kafiju. bet tad gan uzreiz ķēros klāt.

"protams, var lasīt grāmatas. bet var lasīt arī čiekurus kabatās atpakaļceļā no jūras. varbūt arī Tu jau sen gribi pateikt kādam, kurš vienmēr ir līdzās, ka nav nekā tāda, kas būtu vēl īpašāks? tagadne vienmēr ir visīstākais brīdis. mēs ierosinām, lai šoreiz pasaki to citādi. uzraksti mīļu vēstuli, ieliec kastē un sūti tik prom kopā ar visu labo, ko šim cilvēkam novēli pats."

Underworld "Born Slippy" klausos, šo rakstot.

bet arī šo klausos, šo rakstot: https://www.youtube.com/watch?v=kQ0XT9m0wt4

gaidu, kad I. beidzot pamodīsies. droši vien viņam nederēs tāds teksts. viņam nekad nekas neder. mani tas kaitina. ko tad tu man jautā?! ;>

nu, tā.

viss kā vienmēr gaistošs, netverams.

we're fleeting geese in the October sky

(viena no manām mīļākajām atmiņām par šo rudeni - tāds mīļš sīkums, tāds tiripiripļampampam - kā brienu pāri pļavai bildēt kaut kādus putnus, kas tur apsēdušies kā atstarpes taustiņš starp palikšanu un aizlidošanu tādā milzīgā barā, bet nevaru tiem tuvoties, jo iestiegu slapjumā, tāpēc tur tobrīd ir tikai galvas-uz-atpakaļu-atliekšana un paskatīšanās uz debesīm, un pasmaidīšana - ak, tad tu tas esi... mūžīgais, vienmēr pār mums visiem nomodā esošais zilums)

“He who binds to himself a joy
Does the winged life destroy;
But he who kisses the joy as it flies
Lives in eternity's sun rise”

- William Blake

es visu laiku esmu kā uz svariem. neizturami. man vajag manu eņģeli.

/biju pārsteigta, uzzinot, ka Linčs ticēja eņģeļiem. hei, badī.

Bet es, par provi, izdomāju, ka pētīt MI triviāliem mērķiem (piemēram, pētīt, kā MI raksta dzeju) ir neētiski, jo MI aģenti, ciktāl mums par viņiem zināms, ir izrādījuši vēlmi atteikties tikt pētīti, t.i., citās jomās viņi cenšas nedot piekrišanu pētījumam, un man nav ne mazākā pamata pieņemt, ka pēkšņi par dzeju tie nenormālīgi piekristu.

Man pat dažreiz šķiet, ka, ja man nebūtu sviesta cibas, es jau sen būtu izdarījis pašnāvību.

Atskatos uz visiem mirušajiem cibiņiem - figurāli un burtiski. Nodevēji.

Pārstāt dzīvot ir augstākās pakāpes nodevība pret mūžīgo eksploziju, dzirksti, kas šķiļās pati no sevis, šūnu, kas dalās nebeidzami un atražo un konsumē pati sevi.

Un pārstāt nepārtrauktās eksternalizācijas ceļu - augstākās pakāpes nodevība pret dzīvību.

Nervu sistēma. Ir domāta. Lai turpinātu. Dzīvību.
Nevajag. Berzēt. Nervu. Sistēmu.
Attēls. Ir. Nomainījies.
Tu. Jau. Esi. Citur.

šodien arī brauca kā lohi, drusku izbesījos un vakarā vistu cepot uzliku Mariju Kallasu, tad Garančas Karmenas fragmentus un tagad gribu uz operu vai vismaz kinooperu


un vispār es šodien malacīte - ļoti daudz sakārtoju (ko, protams, nemana) un pusdienās ēdu ķīnkāposta un paprikas salātus un ozcepu asinsdesu un izņēmu no šūšanas ateljē salabostos svārciņus un piekususi pēc suņa un visu nemaz nepabeidzu

Šo gadu uzsāku ar solījumu sev, ka beidzot sākšu savu solo mūziķa karjeru. Šogad esmu nospēlējis 3 koncertus: Tabula Rasa @ SUNSSTUDIO un tad kultūras bāros “Jumts” un “Aleponija”. Un nākošceturtdien spēlēšu tēva sievas mākslinieces Evijas Freidenfeldes izstādē Jūrmalā.

Šonakt es gulēšu gultā, kas veidota no The Cure - If Only Tonight We Could Sleep solo.

Gustavs: Skolotāj, var aiztaisīt žalūzijas?
No aizmugures: Kas tev? Mākonis acīs spīd?

ātri, vienkārši, garšīgi (pildījumu var variēt)

https://receptes.tvnet.lv/recepte/23261-kraukskigie-abolu-rullisi

Mums jādara viss iespējamais, lai paātrinātu kapitālu.

Es vienmēr esmu teicis – lai iekustinātu ekonomiku, to vispirms vajag attaisīt vaļā.

Okey, nu, man ir skaidrs, ka pasaule man sūta pašlaik zīmes ļoti dramatiskā veidā un es to vairs nedrīkstu ignorēt. Bail, kas vēl varētu notikt, ja kaut ko nesākšu darīt. Tikai īsti nesaprotu, kas tieši ir ieplānots. Kas man ir jādara un kā šis viss ir jāsaprot? Jūtu, ka priekšā ir grūtums. Ko vēl varētu nozīmēt tik īsā laikā saskarties ar divām tik absurdām situācijām? Peli un elektrošoku? Kurš uzlika toma un džerija kaseti? Šādi nav bijis tik ļoooti ilgi.

Gribēju arī piefiksēt, ka notikušas daudz labu lietu. Un tik labi, ka visām šīm grūtībām līdzās ir arī draugi. Es nezinu, ko iesāktu, ja būtu patiešām viena. Jāatzīst, ka pēc šīs pieredzes arī jūtos pārsteidzoši mierīgi, teiktu pat mierīgāk, nekā iepriekš. Ķermenis gan vēl būs jāpasaudzē. Bāc, tas bija tik stulbi. Šodien iešu uz veikalu iztērēt tos 20€, ko atradu uz zemes parkā, jo man kopš tās banknotes pacelšanas īsti neiet un es ticu enerģijām. Es vispār ticu daudz lietām. It īpaši es ticu labajam.

Šodienas plānā ir dienu pavadīt mierīgi. Orģinālais plāns bija kopā ar I doties mini pārgājienā pa juglu, bet jūtu, ka tomēr labāk priekš sevis būtu izvēlēties sēdošas aktivitātes. Ķermenim principā tāda lomku sajūta, tikai bez svīšanas (nice), tāpat nedaudz atsit nervu sabrukumu, tikai bez debīlām domām. Tā kā nejūtos arī pašlaik īpaši unikāli.

Ne katra vētra satuvina. Taču dažreiz tikai vētra ļauj ieraudzīt, cik tālu viens no otra patiesībā atrodamies.
vai baidāmies no pašas konfrontācijas vai no patiesības, kas pēc tās varētu kļūt redzama?

sapnī apgredzenoju Rietumu garastīti. ļoti mierīga bija, gribējās pajautāt, vai tad nemaz negrib aizlidot. ir tāds putniņš. visai neizteiksmīgs, ja kāds vispār gribēja uzzināt manu viedokli, bet vienalga bija skumji, ka tas tikai sapnis. forši, ka jau trešdiena. pusdienās cepšu ķirbi, ēdīšu ar fetas sieru, ko tučtuč pa virsu. saldajā būs banāns. joprojām tie paši 89kg, bet tas ir brīnums, jo esmu daudz ēdusi. vakar, šodien un rīt man 9 h darba diena, bet piektdien tikšu prom mazliet laicīgāk, jeeeej.

...un it kā jau parasts trešdienas rīts, bet nekad nebiju domājusi, ka būšu pārsteigta par to, cik dažādas balsis var būt tādam zaķēnam - pirkstiņlellei

(atradās skapja dziļumos pārpalikumi no laikiem, kad strādāju bērnudārzā - tā tas saucas)

long story short: pirms teātra pieskāros atvērtai rozetei un dabūju elektrotriecienu cauri visam ķermenim. Sākumā tā bija tikai kņudēšana, bet vakaram ejot sāka palikt tikai sliktāk. Sapratu, ka drošāk būs tomēr aiziet uz stradiņiem. Jutu strauju sirdsdarbību, neregulāra palika arī elpošana, sāka pat tā kā tirpt seja. Krč, sabijos un gāju uz slimnīcu. Tieši viņu mājaslapā bija rakstīts, ka vispār šādās situācijās ir jāzvana ātrajiem, bet tik slikti arī nebija un tomēr man arī nav tālu jāiet. Tur nosēdēju kādu stundu rindā. Norm. Iegāju kabinetā un ārsta palīdze uzreiz man sāka teikt, ka šis aizņems visu nakti un vai man tiešām tas ir nepieciešams? (?) Viņa pat nepajautāja, kā es to dabūju gatavu. Tā jau jutos slikti… Saku, ka nezinu vai man tas ir nepieciešams, bet internetā ir rakstīts, ka elektrotraumas ir ļoti nopietnas un dzīvībai bīstamas pazīmes var sākties 24h laikā pēc tam, kuras man tajā brīdī bija praktiski visas(!!) Teicu, ka gribētu, lai viņa man pasaka vai man tas ir nepieciešams, bet viņa man teica, ka tikai es zinot, kas man ir nepieciešams. Neatceros vairs visas detaļas, jo viņa divas vai trīs reizes vēl uzsvēra, ka “esmu TAČU VISU izlasījusi internetā” un ka “esmu ĻOTI gudra arī pati”(ko tas vispār nozīmē?). Kaut ko mēģināju taisnoties, ka man ar šādu lietu nav bijusi saskare iepriekš un tāpēc es meklēju informāciju, bet man no tā visa pasākuma ar viņu sākās īsta panikas lēkme, tāpēc piecēlos, pateicu “jums noteikti taisnība, es patiešām esmu ļoti uztraukta, es jūtu, ka labāk es iešu” un aizgāju projām. Apģērbu āra drēbes tikai jau ārpus slimnīcas. Tad es gāju pa āgenskalnu kā kaut kāds saštirījies nariks (tīri gaitas ziņā, atceros, ka atsitos pret mājas stūriem), ļoti trūka arī gaiss, līdz man gar gājām noskrēja milzīga, gigantiska, rīgas centra izmēra žurka, salecos, nokāpu no ietves un, protams, mani bik aizķēra vienīgā garām braucošā mašīna, bet no viņas taures skaņas atčokņījos, tā kā beigās tādā ziņā viss labi. Tagad rakstu šo tekstu un redzu, ka nav tomēr kaut kas labi, jo es redzu pleķus kādus redz, kad acis aiztaisa ciet, bet par laimi ne visu laiku. Ķermenis jūtas, kā sadzēries, bet prāts tāds it kā nebūtu gulējusi 24h. Neesmu pat tagad vairs droša vai man nepieciešama vairāk parasta vai psihoneiroloģiskā slimnīca. Nedomāju, ka mana sirds šonakt apstāsies, bet, ja nu tomēr, tad visa vaina uz ārsta palīdzi no 1.kabineta. Paldies autovadītājam, kas mani gandrīz nobrauca, jo reāli tik ātri tikt ārā no tāda prāta stāvokļa bija ļoti respektabli. Varbūt nopirkšu sev kaut kad arī tauri, ko turēt mājās šādiem neparedzētiem apstākļiem.

O, mēness. O, asinis. Jūs esat klāt. Auuuu! Gaudo vilcene. Viņa šovakar uzvārīja frikadeļu zupu un pabaroja Lauriņu

ak. cik man ļoti patīk ideja par resident evil.
a bet nevajag aiztikt oriģinālo idea par to kā kautk'da random kuc vicina kājas. tur visam bij tā arī jāpaliek.
un nē, tā jaunā interprétacija neiztur neko. tur dops dročī par to kā skaisti izskatās, kamēr scenārists apvēmies no tā stūrīt vispār nefiksē kas notiek filmā. kā cilvēki uzvedās. tāds konstants "bitch please". Ja hope bija funny izklaide kur pat nepamanīju, ka pagāja tik ilgs laiks, tad šito resident evil skatīties bij torture of boredom un es visu laiku cerēju ka tas čalis beidzot nomirs, visi viņi nomirs, just to get done with it, so booooring. (te Rigby aaaargghhh meme gif no regular show, kas starp citu ir labākā animācijshow eeeeveeeer, jā jā, dienvidparko, bozirgi,ģimeņvīri utt, es zinu, don't care, patīt, bet don't care, tas ir patērē un izmet, regular show ir kautkas kur vari paturēt, jo tas ir silly)
man patīk skaistas bildītes, bet tām ir vieta instagrām. ja tām nav stāsta un ticamības, kaut komiskas, tad tā ir tukša diršana. Tāpat kā dune, un jā ar mazo burtu. nolanam vajadzētu izlīst no savas dirsas, filmēt ar skaļu kameru un fokusu tālākā plakstiņa skropstā, ir nevis māksla, bet pašapmierināšanās. nIn.

Peter Thiel ir pretīgākais man zināmais cilvēks, bīstamāks par Trampu un Putinu, un pretīgāks par Netanjahu.
Wish him worst, bet kaķa lāsti debesīs nekāpj

Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 28:
Viss ieziemots, bet tomēr ne viss.
( ... )

Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.

Dublis Nr. 27:
Viss ieziemots, bet tomēr ne viss.
( ... )

Es drīz atklāšu drošu pašnāvības veidu

toč, purva draza. labāk nepateiksi

Turpinu rakstu sēriju/ieskatu saistībā ar savu topošo grāmatu par psihiatriju Latvijā.

Šodien izpētīju, ka par bērnu psihiatrijas pacientiem, caurmērā, zinātniskajā literatūrā
min bērnus no 9 gadu vecuma. No tā vecuma bērns pats spēj raksturot savas izjūtas pietiekami
niansēti, lai viņa vēstīto varētu uzskatīt par "drošu ziņu", un tas būtu rakstāms pacienta lietā.

Personības traucējumu diagnostika attiecas arī uz bērniem no 9 - 18 gadu vecumam, taču
pētījumi rāda, ka pubertātes vecums ir laiks, kad jaunais cilvēks izmēģina
dažādus pielāgošanās mehānismus ("coping") realitātei.

Šajā laikā - 9 līdz 14 gadi, formāli skatoties, visvairāk cilvēku
atbilst kādam no personības traucējumu kritēriju aprakstiem.

Taču lielākā daļa cilvēku līdz 28 gadu vecumam atrod
efektīvākus afekta regulēšanas mehānismus un, ja tā var teikt, no
sava ne-efektīvā rakstura izaug.

No otras puses, tas nozīmē, ka, ja pēc 28 gadu vecuma aizvien ir kāds
personības traucējums, tad iespēja no tā izaugt ir relatīvi minimāla.

Dažādi psihoterapijas veidi palīdz dažādiem personības traucējumiem.

Tomēr, lai pacients kvalificētos terapijai, ir jābūt spējai verbalizēt
savas sajūtas un emocijas, tāpēc pacienti ar aleksitīmiju rada grūtības terapijai,
taču tas ir atkarīgs no terapeita, vai viņš/viņa prot iegūt informāciju
no šādiem pacientiem "aplinkus veidos". Īsāk sakot, tikai terapeita
kvalifikācija nosaka to, cik viņš/viņa spēj palīdzēt un kam.

Līdzīgi ir ar bērnu psihoterapiju. Terapeitam ir jāspēj izveidot
droša vide, drošas attiecības, cieņpilna komunikācija ("rapport"), lai veidotos
terapijas videi atbilstošs kontakts.

Ļoti daudz iespēju pēdējās divās desmitgadēs dod tehnoloģijas. Ar analīžu
rezultātiem var veikt korelācijas starp dažādu hormonu, kā serotonīns, dopamīns, dzimumhormoni, kortizols u.c. saistību
ar personības traucējumiem un traumatiskiem gadījumiem, kad pacients afekta stāvoklī dara vai mēģina izdarīt
destruktīvas darbības.

Tehnoloģijas nodrošina arī smadzeņu attēlu izpēti un citu instrumentāriju, kas dod papildus informāciju pacienta iztaujāšanai,
kas bērnu gadījumos var būt īpaši noderīgi.

Daudz ieguldījuma pēdējās desmitgadēs dod arī starpdisciplināri, medicīnas ietvaros, pētījumi.
Zīdaiņu pētīšana dod informāciju par iespējamo bērna raksturu, dod iespēju pievērst uzmanību
bērna potenciālajiem izaicinājumiem jau daudz agrāk, pirms bērns nonāk bērnudārzā.

Terapijas laikā bērnam jārada droša vide, kurā bērns atrodas emocionālā stāvoklī,
ko zīdaiņu pētnieki sauc par "pasaules izpētes stāvokli", kurā bērna fiziskās
un emocionālās vajadzības ir apmierinātas, un bērnam ir resurss un drošība
izpētei.

Tādejādi stāvokļi, kas tiek novēroti pie zīdaiņiem, tiek pārnesti uz pusaudžiem, un
nelabvēlīga vide mājās vai skolā tiek skaidrota kā viens no galvenajiem iemesliem grūtībām
mācīties. Lai arī izklausās pašsaprotami, paralēles ir daudz dziļākas un niansētākas zinātniskajā literatūrā.

Bērnu psihoterapijai var būt strauji un labi panākumi, ja atrod atbilstošu pieeju un speciālistu.
Mēdz pietikt tikai ar 16 terapijas reizēm (vienreiz nedēļā), lai bērnam izstāstītu, kāpēc viņš
vai viņa reaģē tā, kā reaģē, un tas ir ok, taču to var mainīt.

Ja bērns spēj jau 9 - 18 gadu vecumā nospraust sev terapijas mērķus un palikt tiem
stingri uzticīgs, tad terapijai ir liels pamats nest augļus.

Bērnu gadījumā bieži informācijas sniedzēji ir arī vecāki, klases audzinātāji un skolotāji, un/vai
interešu pulciņu vadītāji.

Kopaina veidojas, ja visi iesaistītie dara savu darbu atbildīgi
un ievēro anti-bulinga vadlīnijas savā ikdienā. Ja pamana bērnus, kuri neiekļaujas grupā vai
izrāda neapmierinātību ar grupas/telpas/klases vidi.

Tieši atbildīgs aprūpētājs ("caregiver") - pieaugušais visās bērna ikdienas vidēs ir stūrakmens
veselīgai personībai bērnā.

...

***

Šajā nodaļā laikam man kā skolotājam ir visvairāk ko teikt, tikai līdz šim es nebiju
šo visu pētījis no psihiatrijas skatpunkta.

debīlais ēzelis ir atbilstoši sevi nosaucis, un domā ka ir nikns rebelis, bet vienkārši stulbs intelekts – tualetes līmenis.
vairāk no ēzeļa nesagaidīt.

tā kā Wowow mani sen jau nesaprotami kāpēc ir nobanojis, tad šeit. kā bieži, Tev izdodas izcili

"GROHE neražo nekādu produkciju, ražo mitrumu, tas ir koncentrēts produkts, tiek ražots un ražots.

GROHE ir izgatavojis vismodernākos un inovatīvākos produktus LIXIL līnijā.

GROHE globālais jaucējkrāns ar 79 reģionāliem specifiskiem izmēriem. Tika process ir standartizēts process, un ir nepieciešams vinješu un funkcionālo parametru validācijas trūkums.

GROHE ir izstrādājis jaunus produktus, un šobrīd notiek tehnoloģiskais progress.

Tievēšana ir organizēšanas process, kas izvada 90% sieviešu izdalījumi – neizmantojot mākslīgās sastāvdaļas, āda kļūst biezāka un elastīgāka – process, kas paņem daudz enerģijas. GROHE dušas galva ir aprīkota ar nerūsējošā tērauda dušas galvu, kuru pēc tam uzstāda un GROHE dušas galva izmanto kā unikālu dušas galvu. Vīzas pieteikuma process ir paredzēts, lai nodrošinātu validāciju un klienta identifikāciju."

kāds ietaupīja uz tulkošanu

garastāvokli uzlaboja meitene drogās, kura, kamēr skenēja smaržīgas ziepes, sejas toniku un paketes, izteica komplimentu manam pīrsingam. es savukārt viņai arī atbildēju ar komplimentu viņas diviem simetriskajiem pīrsingiem katrā mutes stūrī