Objektīva kvalitāte ir kvantitātes ekspresija, jo (un tā ir vārdu spēle, bet ne tikai vārdu spēle) kvanti ir viss, kas ir. Precīzāk, kvalitāte ir tā pati kvantitāte, proti, atšķirība pa kādu no ļoti daudzajām asīm, uz kādām var uzlikt lietas un parādības. Tas, ko dara lienošais egalitārisms, ir ignorē šo asu eksistenci un pieprasa atkārtot mantru par to, ka atšķirības vai nu neeksistē, vai nav būtiskas. Nē, atšķirības lietu un cilvēku starpā viennozīmīgi eksistē un bieži vien ir būtiskas, bet tās visas ir kvantitatīvas atšķirības, jautājums ir tikai par izmantoto metriku.

Par aizliegto vēsturi un "wrongthink" pie manis nevērsties, es nekad neesmu bijis par šīm praksēm (amizanti, ka tu mēģini man to piešūt (?) komentāros zem mana atbalsta rakstam, kas izgaismo cilvēku sodīšanu par "wrongthink", pie kam tieši manā sabiedrības griezumā). Viedokļu aizliegšana ir bīstams nonsenss, bet tieši tas pats ir arī kolektīvās atbildības pieprasīšana un "vēsturiskais taisnīgums".