Faktu, ka Bēthovens>Bībers nav jāuztver kā kaut ko pārpasaulīgu. Tā ir salmuvīriska insinuācija, kas tiek lietota no butthurt scientismistu puses, jo izrādās, ka ir fakti, kurus zinātne vai polzučijs fizioloģiskais empīrisms nespēj verificēt, tāpēc cilvēki, kas to dara jāpabāž zem "gaumes lietas" abzaca. Tieši tas, ko dara nominālisms. Reign of quantity, ignorance of quality cuz muh platonism boohoo. Zinātne operē tikai horizontālā limenī un ir ortogonāla vertikālajam. Cilvēki, kas pielūdz zinātni kā vienīgo izziņas metodi, pilnībā ignorē vertikalitāti. No turienes arī aug kājas postmodernismam, marksisma egalitārismam (tabula rasa) u.c. modernajām muļķībām.

Visi nes atbildību, arī noderīgie idioti, bet barveži un ideoloģi nes lielāku. Latviešu pasaulē ir knapi pāris miljoni un ja izrādītos tā, ka 90% marksisma un postmodernisma ideologu un aktīvistu, kas to bīda ir latviešu, es tieši tā pat "vērstos" pret tiem, neraugoties, ka pats esmu viņš. Šī te agresīvā tieksme izlikties, ka tas nav svarīgi un vēl sistēmiska maskēšanās, cenzūra un propaganda pret jebkādu godīgu pašrefleksiju tikai sabiezina atbildību un neuzticību un tieši tā kultivē ar vien lielāku naidu, kas būs labs materiāls nākamajam pogromam (kas agri vai vēlu, saglabājoties pašreizējajai notikumu projekcijai, notiks).

Tiesa, ir jau maza minoritāte, kas ar šādu pašrefleksiju nodarbojusies. Piemēram Vēnigers. Bet viņš jau sen pasludināts par ļaunu nacistu un personu, kas jāiemīca vēstures mēslainē. Kā mēs varam godīgi risināt savas problēmas, ka atļaujam "aizliegto vēsturi" un sodus par "wrongthink"?